SECINĀJUMI UN PRIEKSLIKUMI
Izpētot diferenciācijas teorētiskos jautājumus, var izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Visas aprakstītas teorijas atzīst nepiecišamību veikt iedzīvotāju ienākumu pārdali. Tikai katrā no teorijam atšķīras jautājums par to, kam to jāveic: klasiskā teorija atzīst „tirgus neredzamās rokas „ tiesības pārdalīt ienākumus, neoklasiskā teorija tāpat atbalsta valsts neiejaukšanās politikas īstenošanu;
2. Neoliberāļi, atšķirībā no brīvās konkurences laikmeta liberāļiem, iestājās par aktīvu valsts iesaistīšanos ekonomiskajās norisēs un uzskatīja, ka valstij ir jāiedarbojas nevis uz pašu atražošanas procesu, bet gan tikai uz konkurences un pelņas iegūšanas mehānisma institucionālajiem pamatiem;
3. Keinsa teorija atzīst vienmērīgāku ienākumu sadalījumu kā efektīva pieprasījuma apjoma palielināšanas faktoru;
4. Ienākumu diferencēšanas procesu mikrolīmenī ietekmē liels daudzums dažādu faktoru: sociāli demogrāfiski faktori, sociāli profesionāli faktori, sociālā statusa faktori, sociāli ekonomiskie faktori un sociāli ģeogrāfiski faktori. Vieni faktori ietekmē doto procesu tieši, citi – netieši, trešie kalpo par pārējo darbības fonu. Daži faktori ietekmē iedzīvotāju ienākumu veidošanos, citi – to sadales un pārdales procesu. Tajā pat laikā visi viņi ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi, darbojas ne tikai atsevišķi, bet arī kopā, pastiprinot vai pavājinot cits citu;
5. Ienākumu vienlīdzība var likties taisnīgāka un pievilcīgāka, taču tā mazina stimulus strādāt. Turklāt, pārlieku liela ienākumu izlīdzināšana rada savu netaisnīgumu, dodot izdevību mazāk spējīgiem un strādāt gribošiem uz citu rēķina. Kas attiecas uz ienākumu nevienlīdzību, tad tā ir ne tikai neizbēgama, bet pat nepieciešama.
Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu diferencēšanas metodēm var izdarīt sekojošus secinājumus:
Daugavpils iedzīvotāju ienākumu diferenciācijas pētīšanai ir daudz metožu, kuras var tik izmantotas, piemēram, Džini indekss, Lorenca koeficients, desmitās, piektās un ceturtās daļas proporcija jeb fondu koeficients, Teila indekss, Gerfindāla koeficients. Visām šīm metodēm ir savas stiprās un vājās puses. Tāpēc turpmākajam pētījumam tiks izmantotas tās metodes, kurās ir vairāk stipro pušu. Un tie būs – Lorenca līkne, jo tā arī ir grafiski konstruējama un labi pārskatāma, tiks aprēķināts Gerfināla koeficients, tiks izskaitļoti un analizēti fondu koeficienti – deciļu un kvintiļu koeficienti, veikta Spīrmena koeficienta korelācija, un izmantota regresijas analīzes metode.…
