SECINĀJUMI
Pēc maģistra darba izstrādāšanas autore secināja:
1. Debitoru parādiem Latvijas grāmatvedībā ir trīs līmeņu klasifikācija: drošie, šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi. Debitorus bilancē uzrāda to atlikušajā vērtībā- atskaitot uzkrājumus
šaubīgiem debitoru parādiem. Šaubīgiem un bezcerīgiem debitoriem Latvijas likumdošana nav noteikusi terminoloăisko skaidrojumu, līdz ar to katrs uzņēmums šos debitorus klasificē pēc saviem ieskatiem.
2. Debitoru parādiem ir svarīga nozīme uzņēmuma kopējā bilancē. Tie ir ne tikai daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem, bet tos arī izmanto, lai noteiktu uzņēmuma spēju segt savas īstermiņa saistības. Īstermiņa debitoru parādi ir neatņemama likviditātes noteikšanas sastāvdaļa.
3. Kavēto maksājumu iekasēšana var veikt trīs līmeņos, pirms parāda uzskatīšanas par bezcerīgu:
iekšējais inkaso, ārējais inkaso un tiesvedība. Iekšējais inkaso sevī ietver visas tās darbības parāda atgūšanai, ko uzņēmums var paveikt paša spēkiem, nepiesaistot papildus parāda piedziņas
uzņēmumu palīdzību. Ārējais inkaso palīdz uzņēmuma regulāri uzraudzīt parādnieku, atgādina par neapmaksāto parādu un cenšas to atgūt kreditora vietā, iekasējot par to zināmu atlīdzību.
4. Auto nozare Latvijā attīstījusies stabili, sevišėi strauju pieaugumu sākot 2003.gadā, kad tirgū ienāk līzinga pakalpojumu firmas (pārdodotas 8731 jaunas automašīnas), sasniedzot savu
kulmināciju 2007. gadā, pārdodot 32497 jaunas automašīnas viena gadā laikā un piedzīvojot strauju lejupslīdi ekonomiskās krīzes laikā. 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu tika pārdotas par 41% mazāk jaunas automašīnas jeb tikai 19192. 2009. gadā auto tirdzniecība nokrīt savā
viszemākajā punktā un jau gadu vēlāk pārdošanas apjomi sāk palielināties.
5. Piedzīvojot auto nozares pirktspējas kritumu, strauji krīt debitoru apmērs (~50%) un aug arī auto tirgotāju kavēto maksājumu īpatsvars. 2007. gadā Latvijas Toyota markas dīlerim debitoru apmērs bija 945 tūkst., Ls, bet 2008. gadā vairs tikai 464 tūkst., Ls, līdzīga situācija ir arī Opel markas dīlerim – 2007. gadā debitoru apmērs bija 759 tūkst., Ls, bet 2008. gadā tikai 375 tūkst., Ls. Šaubīgo parādu īpatsvars no pircēju un pasūtītāju parādu kopsummas Latvijas Opel markas dīleriem
no 10.5 % 2007. gadā palielinās līdz 3.3% 2008. gadā, bet 2009. gadā sasniedzot jau 58.6% apmēru.
Pēc straujās lejupslīdes Latvijas uzņēmumi cenšas stabilizēt savas pozīcijas tirgū, noturēt esošos klientus un piesaistīt jaunus. Lietuvas Opel dīleri stabilizējas tikai 2009. gadā, bet Toyota 2010.gadā atkal piedzīvo nelielu klientu aizplūdumu.
6. Igaunijas likumdošana ir draudzīgāka Igaunijas uzņēmējiem, tādejādi arī sekmējot valsts attīstību. Igaunijai PVN likme ir vismazākā Baltijā (20%), bet nodokļu ieņēmumi- vislielākie.
2010. gadā PVN ieņēmumi Igaunijā bija 34.3% no IKP, kamēr Latvijā tie bija 27.5% un Lietuvā 27.4% no IKP pie nodokļu likmēm 22% (Latvijā) un 21% (Lietuvā). Kā arī Igaunijas likumdošana paredz, ka UIN Igaunijā ir jāmaksā tikai no dividendēm, kamēr Latvijā un Lietuvā šis nodoklis tiek maksāts apliekamā ienākuma, kas aprēėināts pēc likuma „ Par uzņēmumu
iemaākuma nodokli” prasībām.
7. Nodokļu korekcija Baltijas valstīs no zaudētiem parādiem UIN un PVN atbalsta tikai Latvija un Lietuva. Lietuva PVN korekcijas izmaiņas likumā „ Par pievienotās vērtības nodokli” ieviesa
tikai 2012. gada sākumā, bet Latvijā to praktizē jau kopš 2010. gada. Igaunijas likumdošana neparedz nodokļu optimizāciju PVN un UIN no zaudētiem debitoru parādiem.
8. Latvijā un Lietuvā grāmatvedības vajadzībām un nodokļu politikā ir dažāda terminoloģija debitoru parādiem, kurus nav iespējams atgūt, tāpēc ir svarīgi uzsvērt, par kuras valsts debitoriem
iet runa: Latvijā – grāmatvedības vajadzībām tie ir bezcerīgie debitori, bet nodokļu vajadzībāmzaudētie parādi, Lietuvā – grāmatvedības vajadzībām- nedrošie parādi, nodokļu vajadzībām –
bezcerīgie parādi.
9. Latvijas likums „Par pievienotās vērtības nodokli” ir viens no grūtāk uzveramajiem,
sarežģītākajiem un haotiskākajiem, piemēram: lai izprastu šī likuma 101. pantu par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem, ir jāielūkojas ne tikai šī likuma 8. pantā, bet arī likumā „Par
nodokļiem un nodevām”. Tajā pašā brīdī šī likuma 8. pantā ir dotas atsauces uz vēl deviņiem šā likuma pantiem un direktīvu nr. 2066/12/EK.
10. No zaudētiem parādiem samazināt apliekamo ienākumu var tikai tie uzņēmēji, kas fiziski arī iemaksā valsts budžetā UIN, tas pats attiecas arī uz PVN korekciju. Gan Latvijā, gan Lietuvā UIN apliekamā ienākuma un PVN priekšnodokļa koriģšana neattiecas uz saistītām personām.
Atšķirībā no Latvijas PVN korekcijām zaudēto parādu gadījumā, Lietuvā nav tik stingru prasību, kas noteiktu summas ierobežojumus un tiesvedības nepieciešamību.
…
