Depresijas rādītāju un sociāli demogrāfisko faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizāciju

Nobeigums
Bakalaura darba mērķis – noskaidrot, kādi sociāli demogrāfiskie faktori ir saistīti ar depresijas stigmatizāciju Latvijā un kāda ir saistība starp depresijas rādītājiem un indivīda depresijas stigmu, un uztverto depresijas stigmu – ir sasniegts. Tomēr jāsecina, ka tēma ir ļoti plaša, tādēļ darbā ir izpētīta tikai maza daļa no iespējamajām sakarībām.
Kopumā pētījumā iegūtie rezultāti ar nelieliem izľēmumiem apstiprina iepriekšējos pētījumos iegūtās atziľas. Pirmkārt, jāsecina, ka uztvertajai stigmai ir ievērojami lielāki rādītāji, nekā indivīda depresijas stigmai, un tas ir secināts jau iepriekš veiktajos pētījumos.
Gan korelāciju, gan regresiju analīze uzrāda principā tos pašus neatkarīgos mainīgos, kas saistīti ar atkarīgo mainīgo – indivīda depresijas stigmu – dzimumu, vēršanos pēc profesionālas palīdzības, faktu, vai cilvēks pazīst depresijas slimnieku, kā arī saistību ar psiholoģiju vai medicīnu.
Dzimumu kā galveno indivīda depresijas stigmas prognozētāju var skaidrot ar tradicionālo vīriešu maskulīno lomu sabiedrībā, kas saistās ar sliktāku dažu emociju atpazīšanu, piemēram, trauksmes (Jorm, Kelly, Wright, Parslow, Harris & McGorry, 2006), kas ir viens no depresijas simptomiem. Maskulīnisms ir saistīts ar drosmīgu un vīrišķīgu rīcību, kas netiek asociēts ar depresiju („depresijas slimnieki ir vāji, jo viľi lūdz pēc palīdzības‖) (Jorm et al., 2006). Turklāt psihiskās saslimšanas, tajā skaitā depresija, sabiedrībā vispār tiek uzskatītas kā „neiedomājamas‖, un šāda veida stereotipi attiecībā uz slimību veidiem vīriešiem varētu būt vēl raksturīgāki.
Rezultāti arī rāda, ka tiem, kas ir vērsušies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību, indivīda depresijas stigma ir mazāka, tātad – jo lielāka personīgā pieredze saistībā ar garīgās veselības problēmām, jo mazāka indivīda depresijas stigma.
Indivīda depresijas stigma ir arī mazāk izteikta, ja respondentam ir saistība ar psiholoģiju, psihoterapiju vai medicīnu, ko var skaidrot ar plašākām zināšanām par depresiju, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ar šīm jomām nav saistīti.
Cilvēkiem, kuriem ir saskare ar depresijas slimnieku vai cilvēku ar garīgu saslimšanu vispār, ir mazāka indivīda depresijas stigma, ko var skaidrot ar šīs saskares iespaidā gūto pieredzi un līdz ar to arī plašākām zināšanām par depresiju.…