Diverģentās domāšanas un radošuma saikne kultūras darbiniekiem brieduma gados

Psiholoģijas zinātne daudz ir pētījusi domāšanas procesu, kā arī tādu domāšanas fenomenu kā diverģentā domāšana- radošā domāšana ,norādot, ka indivīda radošā domāšana ir saistīta ar daudzu risinājumu radīšanu, kas veidojušies uz vienu un to pašu datu bāzes un diverģentā domāšana determinē radošās spējas (kreativitāti). Sabiedrībā palielinās nepieciešamība pēc radošiem cilvēkiem. Tā ir saistība ar sociālo procesu paātrināšanos, un vienlaikus tā šos procesus arī paātrina. Jo mazāk sabiedrībā ir cilvēku, kas ievēro iedibinātās tradīcijas un stereotipus un darbojas netradicionāli, radoši un citādi, jo straujāk norit pārmaiņas vidē. Pats galvenais, kas pamudina mūs būt kreatīviem- tā ir mūsdienu pasaules mainība. Līdz ar to pats cilvēks ir pakļauts šīm straujajām pārmaiņām. Tāpēc rodas nepieciešamība meklēt līdzekļus, kuri ļautu attīstīt kreativitāti- spēju, kura, lai arī dažādās pakāpēs, piemīt visiem cilvēkiem. Arvien vairāk cilvēku apzināti darbojas, lai sevi attīstītu. Piemēram, lielais piedāvājumu skaits par tālmācības iespējām, dažādiem kursiem, dažādi vispusīgas attīstības veicināšanas raidījumi un daudzas citas iespējas. Radošā domāšana dod iespēju izprast iespējamās situācijas dažādus variantus, izmantojot atšķirīgas pieejas uzdevumiem, ko lielā mērā nosaka indivīda intelektuālās spējas, izglītības līmenis. Radoši domājošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz dažādu nestandarta un alternatīvu risinājumu paņēmienu, meklēšanu. Kreativitāte kā individualitātes īpašība mūsdienās ir ļoti nozīmīga, jo laikā, kad sabiedrībā viss tik strauji mainās, cilvēkam nepieciešams būt radošam, lai spētu mainīties iekšēji un izteikt savu būtību pašrealizējoties. Pēdējā laikā palielinās sabiedrības attīstības temps. Rodas nepieciešamība apgūt jaunas pieejas un jaunus redzējumus . Nenoliedzami šo procesu atvieglo jaunā balstīšana uz esošo pieredzi. Lai cilvēks to spētu izdarīt, viņam ir nepieciešama kreatīva pieeja un kreatīva domāšana.…