Darbs ir veltīts laika-mēroga modifikācijai, un šeit tiek aprakstītas vairākas modifikācijas
metodes, tās tiek salīdzinātas un par katru metodi tiek dots secinājums. Pamatojoties uz šiem
secinājumiem, tika izvēlēta viena metode, ar kuru palīdzību tika veikta simulācija. Laika-mēroga modifikācija mūsdienās ir izmantota tik daudzās vietās, ka mēs to jau gandrīz nepamanām, bet
īstenībā, gandrīz katru reizi kam mēs klausāmies mūziku, varam konstatēt laika-mēroga
modifikāciju [1].
1. RUNAS ĢENERĀCIJA
Runas ģenerācija un pazīšana ir izmantota saziľai starp cilvēkiem un mašīnām. Tas ir ļoti
ērti, kad jūsu rokām un acīm ir jādara kaut kas cits, piemēram, jāvada transportlīdzekli, jāveic
operācijas, vai arī jāšauj ar ieroci. Ir izmantotas divas pieejas lai dators ģenerētu runu: digitālais
ieraksts un vokālā trakta simulācija. Digitālā ierakstā, cilvēka balss tiek ciparizēta un uzglabāta,
parasti saspiestā veidā. Atskaľošanas laikā, uzglabātie dati tiek atspiesti un konvertēti atpakaļ
analogā signālā. Vienas stundas runas ieraksts prasa tikai apmēram trīs megabaitus. Šī ir
visbiežāk sastopama metode, ko izmanto digitālas runas ģenerācijai mūsdienās. Balss trakta
simulātori ir sarežģītāki, viľi mēģina imitēt fizisku mehānismu, ar kuru cilvēki rada runu.
Cilvēka balss trakts ir akustisks dobums ar rezonansi un frekvenci. Skaľa rodas vokālā traktā ar
vienu no diviem pamata veidiem, tos sauc par balsīgām un frikatīvām skāľam. Ar balsīgām
skāľam, vokālas saites vibrācija rada gandrīz periodiskas kustības gaisā, vokālos dobumos.
Salīdzinājumam, frikatīvas skaľas rodas no trokšľainās gaisa turbulences šauros saspiešanās
gadījumos, piemēram, zobos un lūpās. Balss trakta simulātori darbojas, radot digitālu signālu,
kas līdzinās šiem diviem uzbudinājuma veidiem. Šī pieeja tika izmantota vienā no pirmajām
veiksmīgiem DSP pielietojumiem - Speak & Spell, plaši izplatītā elektroniskā mācību līdzeklī
bērniem.…
