Attīstoties civilizācijai, attīstījusies arī korespondences un sakaru sistēma starp valstīm, reģioniem, ka arī starp atsevišķām nozarēm, tirgiem un to dalībniekiem. Attīstoties starptautiskajiem ekonomiskajiem sakariem, pieaugot ražošanas un tirdzniecības apjomiem, palielinās ar transporta pārvadājamo preču un pasažieru plūsmas.
Pārvadājumi tiek īstenoti ar dažādiem transporta veidiem, kuri, no vienas puses, papildina viens otru, veicot kombinētus pārvadājumus, bet no otras puses, konkurē savā starpā. Mūsdienās galvenās prasības kravu pārvadājumiem, izvēloties transporta veidu, ir pārvadājumu ātrums, drošība, transportēšanas izmaksas, kā arī iespēja nepieciešamības gadījumā piegādāt kravu „no durvīm līdz durvīm”, atkarībā no kā izvēlas kombinēto pārvadājumu shēmu, izstrādā loģistikas stratēģijas.
Latvijai, pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim Baltijas jūras krastā ar neaizsalstošām ostām, vienmēr bijuši labi priekšnosacījumi transporta un sakaru nozares attīstībai. Transports un sakari ir nozīmīga valsts tautsaimniecības nozare, kuras īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā pēdējos gados pārsniedz 15%. Ģeogrāfiskā stāvokļa sekmīga izmantošana veicina tranzīta pārvadājumus. Integrējoties ES, Latvijas pārvadātāji sastapās ar asāku konkurenci, no vienas puses, un plašāku, atvērtāku tirgu un starptautiskās sadarbības iespējām – no otras, it īpaši pēc transporta un muitas likumdošanas saskaņošanas ar ES prasībām.
Runājot par dzelzceļu, tam Latvijā ir sena un sarežģīta attīstības vēsture, kuras pirmsākumi saistīti ar rūpniecības strauju attīstību Latvijas teritorijā XIX gadsimtā, kā arī ar Latvijas attīstības posmu Krievijas sastāvā. Latvijas valsts dzelzceļu tīkls 1940.gadā bija viens no attīstītākajiem un sazarotākajiem Eiropā. Dzelzceļa transporta attīstību visos laikos noteica tādas šī transporta veida salīdzinošās priekšrocības, kā zema atkarība no sezonas, augsta kravu drošība, lielgabarītu kravu transportēšanas iespējas ar relatīvi zemām izmaksām.
2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībnieci, līdz ar to Latvijas dzelzceļam iekļaujoties Eiropas transporta sistēmā un vēl vairāk nostiprinot savu ekonomiski stratēģisko nozīmi kā tiltam starp Austrumiem un Rietumiem. Tieši šajā attīstības posmā stratēģiski svarīga ir starptautiskās sadarbības veicināšana gan ar Rietumeiropas valstu dzelzceļiem, gan arī ar NVS, it īpaši Krieviju.
Sakarā ar visu augšminēto, maģistra darba mērķis ir izanalizēt VAS „Latvijas dzelzceļš” darbību salīdzinājumā ar citiem kravu pārvadājumu tirgus segmentiem un AAS „Krievijas dzelzceļi”, kā arī noteikt SIA „VIATEKA” darbības attīstības perspektīvas dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstības kontekstā. Nospraustā mērķa sasniegšanas nolūkā tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
- veikt transporta veidu klasifikāciju un to salīdzinošo analīzi;
- izpētīt loģistikas būtību, nozīmi un funkcijas, kā arī loģistikas stratēģijas;
- aplūkot VAS „Latvijas dzelzceļš” un AAS „Krievijas dzelzceļi” vēsturisko attīstību;
- analizēt VAS „Latvijas dzelzceļš” un AAS „Krievijas dzelzceļi” normatīvi tiesisko bāzei;
- veikt Latvijas kravu pārvadājumu tirgus analīzi, noteicot dzelzceļa pārvadājumu sektora lomu un vietu tajā;
- veikt Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus SWOT-analīzi;
- izpētīt VAS „Latvijas dzelzceļš” starptautiskās sadarbības iespējas ar AAS „Krievijas dzelzceļi” un NVS valstīm;
- veikt SIA „VIATEKA” finanšu analīzi un raksturot attīstības stratēģijas;
- analizēt dzelzceļa tarifu politiku kā vienu no dzlezceļa pārvadājumu konkurētspējas faktoriem un dot ieteikumus tās pilnveidošanai privātfirmu konkurētspējas palielināšanas nolūkā.…
