ĪRES LĪGUMS, TĀ TIESISKIE ASPEKTI, FORMA UN SASTĀVDAĻAS
Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Tas ir līgumslēdzēju personu gribas izpausmju kopsalikums, kā to rāda arī līguma latīniskais apzīmējums – Contractus (lat. Contrahere - savilkt kopā, noslēgt, nokārtot.). Ar līguma slēgšanu tiek veikta ekonomiska rakstura vajadzību apmierināšana - preču apmaiņa, pakalpojumu izpildīšana, mantas nodošana u.c. darbības, līdz ar to notiek valdījuma, īpašuma tiesību maiņa, pāreja. Piemēram, īpašuma tiesības pāriet citai personai - ieguvējam, noslēdzot pirkuma, maiņas, dāvinājuma u.c. līgumus, bet nododot citam kādu lietu tikai kādai noteiktai lietošanai (patapinājuma līgums), tās saņēmējs kļūst tikai par šīs mantas turētāju un īpašuma tiesību maiņa nenotiek. Tā arī glabājuma līgumā, turklāt vēl bez nodotās mantas lietošanas tiesībām.
Lai noslēgtu tiesisku darījumu - līgumu, kas iegūst juridisku spēku, - bez rīcībspējas svarīgs priekšnoteikums ir līgumā izteiktās gribas īstums. Līgums nevar stāties spēkā un darboties, kamēr pušu griba vispār vēl nav izteikta. LR Civillikuma 1427.pants nosaka - "kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka". Taču negatīvas sekas var izraisīt arī attiecīgas formas neievērošana.
Lai noskaidrotu darbā īres līguma izbeigšanas iemeslus, vispirms jānoskaidro īres līguma definējums. Civillikuma 2112.pants nosaka: „Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.” Jāpiebilst, ka Civillikums, ne arī speciālais likums „Par dzīvojamo telpu īri” konkrēti nenosaka, kas ir īres līgums, no tā izriet tikai secinājums, ka nomas līgumu slēdz par kādas augļu nesējas lietas lietošanu, tādejādi īres līgums augļus nenes. No augstāk minētā var secināt, ka:
1. īres līgums tiek nodibināts uz savstarpējas vienošanās pamata (konsesuāli), tas ir divpusējs (līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks vai īrnieks un apakšīrnieks, ja tas ir pieļauts īres līgumā un ar izīrētāja atļauju);
2. īres līgums ir abpusēji saistošs (īres līgumā paredzētas gan izīrētāja, gan īrnieka tiesības un pienākumi, kuru nepildīšanas gadījumā var tikt pielietotas īres līgumā, kā arī likumos paredzētās sankcijas: piemēram, īres parāda gadījumā – parāda piedziņa vai izlikšana, telpu bojāšanas gadījumā – zaudējumu piedziņa u.tml.)
3. īres līgums ir atlīdzības līgums (īrniekam jāmaksā par izīrētajām telpām īri, bet izīrētājam ienākuma nodoklis par gūto peļņu no sava īpašuma).
Īres līgums pieskaitāms pie mantiska rakstura līguma CL 2124., 2125.pantu izpratnē, proti, līguma būtiska sastāvdaļa ir līguma priekšmets un maksa (atlīdzība par izmantotajām telpām).
Īres līgums noslēdzams rakstveidā, kā to prasa likums „Par dzīvojamo telpu īri” 5.p.1.d., un tas ir vienīgais likumīgais pamats dzīvošanai dzīvojamā telpā, pretējā gadījumā iemitināšanās ir patvarība.
…
