E-pārvaldes ieviešana Latvijā ir cieši saistīta ar informācijas sabiedrības veidošanos un attīstību. Šobrīd arvien biežāk politiskā līmenī tiek runāts par dažādiem e-pārvaldes attīstības aspektiem (e-paraksta ieviešana, informācijas sabiedrības attīstība, pašvaldību informatizācija, publisko e-pakalpojumu pieejamība sabiedrībā, iedzīvotāju datora lietošanas iemaņu paaugstināšana u.c.), kas ir pozitīvs faktors kopējai e-pārvaldes attīstības virzībai.
“Datoru laikmets” mūsu dzīvē ir iegājis salīdzinoši nesen, tomēr ar katru gadu attīstoties informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, arvien vairāk iedzīvotāju novērtē to sniegtās priekšrocības, kas ir labs indikators virzoties e-pārvaldes mērķu sasniegšanas virzienā.
Maģistra darbā tiek piedāvāts apskats uz e-pārvaldes jēdziena būtību, ieviešanas problemātiku, informācijas sabiedrības veidošanos, citu valstu pieredzi, struktūrfondu ieguldījumu un uz ekspertu un autores viedokli par pastāvošiem riskiem un iespējamiem risinājumiem e-pārvaldes ieviešanā.
Maģistra darba ievadā ir pamatota tēmas aktualitāte, noteikts darba mērķis un mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi, kā arī aprakstītas izmantotās pētniecības metodes.
Maģistra darba mērķis ir atspoguļot e-pārvaldes veidošanās procesu Latvijas pašvaldībās un valstī kopumā, identificēt kavējošos faktorus, kā arī sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Izvirzītā mērķa sasniegšana ir balstīta uz šādiem uzdevumiem:
Analizēt pētāmās sfēras tiesību aktus, politikas plānošanas dokumentus un literatūru;
Noskaidrot Latvijas ekspertu, kuri ir tieši saistīti ar e-pārvaldes ieviešanu pašvaldībās, viedokli par e-pārvaldes ieviešanas jautājumiem, veicot strukturētās intervijas;
Izpētīt e-pārvaldes ieviešanas gaitu Latvijā un aktuālos politiskos jautājumus, kas tiek risināti valdības līmenī;
Noskaidrot e-pārvaldes attīstības tendences citās valstīs;
Apzināt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu sniegto atbalstu aplūkojamā sfērā;
Identificēt e-pārvaldes attīstību traucējošos faktorus.
Pētījumā izmantotās metodes ir situācijas izpēte un salīdzinošā analīze, tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu analīze, teorētiskās literatūras izpēte un strukturētās intervijas.
Izvēlētie eksperti, ar kuriem tiks veiktas strukturētās intervijas, ir speciālisti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozarē un ikdienā saskaras ar e-pārvaldes ieviešanas jautājumiem savā tiešajā darbā (ekspertu jautājumi ir atspoguļoti 1. un 2.pielikumā). Visas intervijas veiktas 2005.gada aprīlī.
Intervētie speciālisti ir:
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību informatizācijas departamenta vecākā referente Ārija Bērziņa;
Vidzemes attīstības aģentūras projektu vadītāja un ES struktūrfondu nacionālās programmas „Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” projekta “e-Vidzeme” direktore Ina Miķelsone;
Cēsu pilsētas domes informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs un Vidzemes pašvaldību kooperatīvā datu apraides tīkla koordinators Gints Gārša.
Maģistra darba pamatdaļa sākas problēmas teorētisko pamatojumu, respektīvi, ar e-pārvaldes jēdziena noteikšanu un tā interpretāciju dažādos Latvijas un ārvalstu dokumentos, kā arī to saistību ar valsts pārvaldes pamatprincipiem.
Tālāk tiek dots apskats uz informācijas sabiedrības veidošanās gaitu Latvijā, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vīziju par informācijas sabiedrības attīstību un virzību.
…
