Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā militārā agresija pret Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un tās politisko neatkarību ir klajš starptautiskā miera, drošības un tiesiskuma apdraudējums, kā arī ANO statūtu 2. panta ceturtās daļas pārkāpums. Tomēr starptautiskā sabiedrība nedrīkst ignorēt tik atklātu tiesisko un demokrātisko pasaules valstu atzīto principu noliegumu. Lai novērstu tik ievērojamas intensitātes apdraudējumus, starptautiskajās tiesībās jau izsenis pastāv kolektīvās aizsardzības mehānisms jeb instruments, kas ekonomiska vai politiska spiediena rezultātā liek pārkāpējam ievērot starptautiskās tiesības, kā arī atzīt un aizsargāt starptautiskajā sabiedrībā atzītos principus. Šis instruments tiek dēvēts par “sankcijām” jeb “ierobežojošajiem pasākumiem”.
ES kā organizācijai, kas dibināta, lai nodrošinātu dalībvalstu ekonomisko un sociālo attīstību, nav iespējams novērst trešo valstu starptautisko tiesību pārkāpumus ārpus dalībvalstu teritorijas ar militāru spēku. Tādējādi sankcijas ir viens no ES spēcīgākajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas aizsardzības instrumentiem, kas vērsts pret valstīm, režīmiem, kā arī atsevišķām personām, kas ar savu rīcību apdraud starptautisko un ES drošību. …