NOBEIGUMS
Izstrādājot šo darbu autors pētījis IKT normatīvo regulējumu. Darbā tika analizēta tā mijiedarbība ar regulējumu, kurš nosaka kārtību, kādā tiek aizsargātas personu tiesības uz privāto dzīvi. Tika apaplūkots arī tas, kā šis normas tiek piemērotas un izpildītas praksē. Darba autors secināja, ka esošā tiesiskā regulējumā ietvaros personu tiesības uz privāto dzīvi netiek pietiekoši aizsargātas.
Empīriskā pētījuma daļā darba autors iz izmantojis personīgo praktisko pieredzi, intervējis Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas, elektronisko sakaru komersantu un Valsts policijas pārstāvjus.
Tika secināts, ka esošais regulējums nav pietiekami skaidrs un nepārprotams. Izvērtējot normatīvo aktu grozījumu anotācijās norādītos mērķus un grozīto normu piemērošanas praksi, jāsecina, ka dažos gadījumos šie mērķi netika sasniegti. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka likumdevēja gribas noskaidrošanai tiek lasītas tieši tiesību normas, nevis anotācijas ar kurām to izstrāde tika pamatota. Par vēl vienu iemeslu, kādēļ praksē nedarbojas dažas no MK noteikumos esošajām normām darba autors uzskata to, ka izstrādājot tajos noteikto regulējumu netika paredzēta atbildība par tā neievērošanu. Izstrādājot šo darbu, tika izdarīti šādi secinājumi.
1. KPL 192.panta grozījumi, kuru mērķis saskaņā ar anotāciju bija novērst neskaidrības jautājumā par to, kā tieši saskaņā ar šo pantu pieprasāmi ESL 711. pantā minētie saglabājamie dati, noteikto mērķi nesasniedza.
2. Pētījuma laikā un praksē darba autors ir secinājis, ka procesa virzītāja pārstāvjiem ir nepietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecībā uz to, kas pēc būtības ir elektronisko sistēmu saglabājamie un noslodzes dati, un to, kādos gadījumos ir lietderīgi saņemt tieši noslodzes datus. Neskatoties uz veiktajiem KPL grozījumiem, saglabājamie dati joprojām tiek pieprasīti gan saskaņā ar KPL likuma???? 190. pantu, gan ar KPL 192.pantu. KPL 192.pants ir paredzēts tieši saglabājamo datu izmantošanas regulēšanai un tiesību aizsardzības nolūkā pieprasa izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Savukārt KPL 190.pants attiecas uz visa veida priekšmetu un dokumentu, arī elektroniskās informācijas, pieprasīšanu bez jebkādām atļaujām. Konfliktu pastiprina tas, ka KPL 190. panta otrajā daļā ir noteiktas tiesības veikt izņemšanu vai kratīšanu šī likuma noteiktajā kārtībā. Pēc autora domām, spēkā esošais regulējums rada situāciju, kad, ņemot par pamatu 190. pantu, procesa virzītājs var pieprasīt datus, kuru izsniegšanai saskaņā ar 192. pantu ir vajadzīga izmeklēšanas tiesneša atļauja. Neskatoties uz to, ka pieprasījums šādā gadījumā ir veikts, ņemot par pamatu neatbilstošas normas, procesa virzītājam, nesaņemot pieprasītos datus, tiek nodrošinātas pilnvaras veikt izņemšanu vai kratīšanu. …
