IEVADS
Enerģētikas nozīme ekonomikas un sabiedrības attīstībai nav iespējams pārvērtēt. Cilvēces vēsture, progress, sasniegtais civilizācijas līmenis ir cieši saistīts ar to, kādus energoresursu veidus un kādos daudzumos izmanto, kādas ir metodes un kādos gala rezultātā iegūtos enerģijas veidos tie pārveidojas. Ir nozīme energoresursu apjoma izmantošanai, to pārveidošanas efektivitātei gala rezultātā iegūtajā enerģijā, iegūtās enerģijas izmantošanas efektivitātei, kas atkarīga no izmantošanas energonesēju struktūras un kvalitātes un no ekonomiskajiem faktoriem.
Samērā informatīvs ekonomikas un sabiedrības līmeņa rādītājs ir sākotnējo energoresursu izmantošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju. Parasti tas ir augstāks, jo ir augstāks ekonomikas attīstības līmenis un iedzīvotāju dzīves līmenis, kaut arī tie nav vienīgie faktori. Svarīgi ir arī klimatiskie apstākļi, teritorijas lielums, kas nosaka saražotās produkcijas „transporta kapacitāti”, jo pārvadājumi prasa lielu energoresursu patēriņu.
Pietiekoši svarīgi ņemt vērā to faktu, vai konkrētai valstij ir pietiekoši stimulu enerģijas taupīšanai vai nē. Parasti valstis, kurām ir savi apjomīgi energoresursu avoti, pie tiem pašiem līdzīgiem apstākļiem iztērē vairāk enerģijas. Ir jāņem vērā, ka tirgus ekonomika rada spēcīgus stimulus resursu taupīšanai, atšķirībā no sistēmām ar centralizēto plānošanu ekonomikā vai tām valstīm, kur tirgus attiecības vēl „nenostājās uz kājām pilnā augumā” (šobrīd – valstis ekonomikas pārejas posmā). Salīdzinot savā starpā valstis ar aptuveni vienādu saražotās produkcijas daudzumu uz vienu iedzīvotāju, bet kuras atšķiras ar tirgus attiecību attīstības līmeni, energoresursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju būs lielāks tur, kur „mazāks tirgus”.
Enerģētika ir pasaules saimniecības pamats, bez enerģijas nav iespējama neviena mūsdienīgas saimniecības nozares pastāvēšana un attīstība. Enerģētika būtiski ietekmē arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Enerģētikas komplekss ir lielākais saimniecības sektors, kurā ietilpst visas kurināma rūpniecības nozares un elektroenerģētika ar tās nozarēm, uzņēmumiem un elektropārvades līnijām. Tā veic energoresursu izpēti, ieguvi, pārstrādi un arī transportēšanu. Mūsdienu enerģētikas galvenās izejvielas ir nafta, dabasgāze un ogles. 20.gadsimtā enerģijas izmantošana ir palielinājusies 15 reizes. Likumsakarīgi pieaudzis arī energoresursu patēriņš.
Enerģētika ir tautsaimniecības un rūpniecības bāzes nozare, kas tiek raksturota ar lielo kapitāla tilpumu augsto ražošanas koncentrāciju, pilno pamatu ražošanas procesu automatizāciju un augsto mehanizācijas pakāpi papildu procesos.
Latvijas enerģētikas sektora īpatnība ir apstāklī, ka pa 70% no primāro energoresursu tiek importēti, tāpat kā 50% visas patērētās elektroenerģijas. To Latvijā importē no tuvākajiem kaimiņiem Baltijā – Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Krievijas. Tādējādi Latvijai ir nepieciešams meklēt iespēju, kādā veidā nodrošināt lielāku Latvijas enerģētikas sektora neatkarību no ārējām energoresursu piegādēm gan reģionālā, gan globālā līmenī.
Latvijas valsts energosistēma vēsturiski ir attīstījusies kā atkarīga un deficīta energosistēma. Pārsvarā Latvijā tiek attīstīta pārvades sistēma, mazāk ievērības pievēršot jaunu ģenerējošo jaudu būvniecībai un finansējuma piesaisti tām, jo ilgstoši pastāvēja iespēja iepirkt trūkstošus elektroenerģijas apjomus no kaimiņvalstu energosistēmām. Latvijai savu elektroenerģiju ģenerējošo jaudu trūkums, ir novedis energosistēmu pie atkarības no importētām bāzes jaudām un var novest pie nepieciešamības ierobežot vai pat atslēgt elektroenerģijas lietotājus.
Energoefektivitāte ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. Jau ilgu laiku daudz līdzekļu tiek novirzīts atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Ir pieņemtas vairākas direktīvas, kas nosaka dažādus kritērijus energoefektivitātes paaugstināšanai un nosprauž tālejošus mērķus. Arī Latvijā ir izstrādāts pirmais energoefektivitātes rīcības plāns.
Energoefektivitāte ir enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas galaproduktu veida un kvalitātes samērā ar enerģijas patēriņu, un tās paaugstināšana ir viens no iedarbīgākiem veidiem, kā maksimāli ierobežot industrializācijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot energopatēriņu energosistēmas lietotāja pusē un enerģijas zudumus ražošanā, pārvadē un sadalē. Tā dod iespēju mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas, kas kaitīgas videi un cilvēku veselībai. Energoefektivitātes paaugstināšana uzlabo arī valsts ekonomiskos rādītājus, samazinot kurināmo importu un veicinot modernizāciju ražošanā un energoapgādē.
Lai izvairīties no importēto primāro energoresursu atkarības un iespējamas elektroenerģijas deficīta, kas draud Latvijas ekonomikai tuvākajā laikā, kā arī tautsaimniecības elektroapgādes sektora risku minimizēšanai ir nepieciešams ne tikai izstrādāt un attīstīt atjaunoto energoresursu izmantošanas projektus, bet arī lielas jaudas bāzes stacijas būvniecību.
Diplomdarba mērķis: noteikt Latvijas elektroenerģijas bilances tendences 2004. – 2007.gadā.
Diplomdarba uzdevumi:
• raksturot energoresursu patēriņu ES valstīs;
• raksturot Latvijas enerģētikas politiku;
• analizēt enerģijas patēriņa struktūru un dinamiku Latvijā 2004. – 2007.gados;
• analizēt elektroenerģijas ražošanu Latvijā;
• analizēt elektroenerģijas patēriņa dinamiku un struktūru 2004. – 2007.gados.
Darbā pielietota ekonomiskās teorētiskās literatūras analīze, tiek veikta datu interpretācija un salīdzināšana, kā arī ekonomikas analīzes metodes.
Darbā tika izmantoti statistikas dati, monogrāfiska literatūra, interneta resursi.
1. ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS
ES kā ekonomiskais grupējums, kas atrodas ražošanas un tirdzniecības līderu vidū, patērē 16% no pasaules energoresursiem. Taču šī attīstība balstās uz ļoti ierobežotu dabas enerģētisko bāzi, kad pieaug atkarība no importa. Šī atkarība pieauga paplašinoties ES līdz 27 valstīm uz to valstu rēķina, kurām praktiski nav fosialas degvielas resursu un kurām ir paaugstināti ražošanas energoietilpības rādītāji, kuri izveidojās vēl pamatojoties uz ES atvieglotās energoapgādes bāzes.
…
