Bakalaura darba tēma ir „ES konkurences politika un jauno dalībvalstu konkurences
politiku attīstība pirms un pēc iestāšanās ES”. Šo tēmu izvēlējos, jo Eiropas Savienības
vienotā tirgus un globalizācijas apstākļos efektīva konkurence ir viens no tirgus darbības
priekšnoteikumiem un, lai valstis spētu efektīvi konkurēt starptautiskajos tirgos, ir
jānodrošina efektīva konkurences politikas darbība un konkurences uzraudzība. Tāpēc
Latvijai un pārējām jaunajām dalībvalstīm, kā ES loceklēm, bija un ir svarīgi apgūt un
ievērot ES likumus un prasības konkurences jomā, lai spētu izveidot brīvās tirdzniecības
telpu starp ES un jaunajām dalībvalstīm, tātad nodrošināt brīvu konkurenci ES iekšienē.
Darba mērķis ir ES konkurences politikas izpēte un jauno ES dalībvalstu konkurences
politiku attīstības analīze.
Darba uzdevums bija izpētīt ziņojumus par ES, Igaunijas, Polijas un Latvijas
konkurences politikām, salīdzināt Igaunijas, Polijas un Latvijas konkurences politiku
attīstību sākot ar 1997.gadu.
Darbs sastāv no trīs nodaļām: Konkurences politikas būtība, ES konkurences politika
un ES un jaunās dalībvalstis. Pirmā nodaļa aplūko konkurences nozīmi tirgū, konkurences
galvenos veidus un konkurences politikas nepieciešamību.
Otrā nodaļa ietver Eiropas Savienības konkurences politikas vēsturi un konkurences
politikas noteikumus, kas jāievēro visām dalībvalstīm un visiem uzņēmumiem, kas
darbojas ES vienotajā tirgū.
Trešā nodaļa ir veltīta Igaunijas, Polijas un Latvijas konkurences politiku attīstības
analīzei sākot ar 1997.gadu un šo valstu telekomunikāciju tirgus liberalizācijas īsam
apskatam.
Darbs galvenokārt ir balstīts uz Eiropas Komisijas, OECD ziņojumiem un Igaunijas,
Latvijas un Polijas konkurences uzraudzības iestāžu ziņojumiem par konkurences
politikām un to attīstību.
„Kas ir konkurence? Konkurence ir ekonomiska sacensība starp diviem vai vairākiem
tirgus dalībniekiem, kas sacenšas viena veida vai aizstājamu preču ražošanā vai realizācijā.
Tā ir cīņa par pircēju, par noteicošo lomu tirgū vai kādā tirgus daļā. Konkurence ir tirgus
ekonomikas neatņemama sastāvdaļa, galvenais stimuls attīstīt ražošanu (pakalpojumus),
efektīvi saimniekot.” [3, 147] „Konkurence ir instruments, kas aizsargā sabiedrību no
nepamatota cenu pieauguma, nodrošina efektīvāku resursu izmantošanu un veicina
inovācijas. Konkurenci nevar uztvert, kā administratīvu cenu regulējošu instrumentu, jo tā
darbojas kā „neredzama roka”. Vislielākā loma šīs „neredzamās rokas” darbībā ir tieši
sabiedrības indivīdam, kas ikdiena izvērtē dažādo preču un pakalpojumu piedāvājumu,
salīdzina kvalitatīvās un kvantitatīvās preču un pakalpojumu īpašības, cenas un izdara
izvēli. Jo elastīgāka būs patērētāju reakcija uz cenas pieaugumu, izvēloties konkurējošās
preces vai mainot iepirkšanas tradīcijas, jo mazāka iespēja būs kādam no tirgus
dalībniekiem, riskējot ar būtisku realizācijas apjomu samazinājumu, palielināt preču un
pakalpojumu cenas.” [13, 3] Uzvara konkurencē ir tirgus subjektu izdzīvošanas
nosacījums. Visrožainākā nākotne ir tiem, kas konkurences kaujas laukā gūst vērā
ņemamus panākumus. Zaudētājiem tirgus saule nespīd un tie lemti iznīcībai. Konkurence ir
ekonomiskā progresa noteicošā svira. Konkurence ir brīva no administratīviem žņaugiem,
priekšrakstiem. Tas nenozīmē, ka konkurence var ignorēt valsts likumdošanu, obligātus
valsts apstiprinātus spēles noteikumus un pirmām kārtām konkurences likumu. [64]
Konkurences būtiskākās pazīmes ir šādas:
1) ražotāji vai pārdevēji nevar patvaļīgi noteikt cenu. Tiem jāievēro cenas, ko nosaka
citi uzņēmumi, kas ražo tādu pašu produkciju;
2) ja konkurence ir ļoti asa, tad cenas var pazemināties līdz līmenim, kas ir tuvs
pašizmaksai;
3) tirgus, kur pastāv konkurence starp vairākiem dalībniekiem, dod iespēju
patērētājiem izvēlēties;
4) konkurence dažreiz piespiež uzņēmumus pazemināt produkcijas kvalitāti, lai
samazinātu izmaksas;
5) tirgū ienāk arī daudzi sīkražotāji, un katrs cenšas izgatavot kaut cik oriģinālas
preces, tāpēc rodas liela preču dažādība, rodas samērā augstas ražošanas izmaksas
nelielām preču partijām;
6) uzņēmumiem jādomā par ražošanas efektivitāti. Ja to nevar panākt, tad šo
uzņēmumu no tirgus izspiež sekmīgāki konkurenti. [2,103]…
