Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:270508
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 17.06.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 10 единиц
Ссылки: Не использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
2.2.1.  Vēsture   
2.2.2.  Darbības princips un attīstības perspektīvas   
2.3.  „Yandex”   
2.3.1.  Vēsture   
2.3.2.  Darbības princips un attīstības perspektīvas   
3.  SEMANTISKIE MEKLĒTĀJI   
3.1.  Semnatiskais tīmeklis un faziloģika   
3.2.  Vēsture   
3.3.  Darbības princips   
3.4.  Nākotnes perspektīvas   
4.  MEKLĒŠANAS SISTĒMU KRITĒRIJI   
5.  PRAKTISKĀ DAĻA   
5.1.  Uzdevums 1   
5.2.  Uzdevums 2   
5.3.  Uzdevums 3   
5.4.  Uzdevums 4   
5.5.  Uzdevums 5   
5.6.  Uzdevums 6   
5.7.  Uzdevums 7   
5.8.  Uzdevums 8   
5.9.  Uzdevums 9   
5.10.  Uzdevums 10   
6.  REZULTĀTU APKOPOJUMS   
6.1.  Meklēšanas kvalitātes kritērijs   
6.2.  Atrasto dokumetu daudzuma kritērijs   
6.3.  Meklēšanas ātruma kritērijs   
6.4.  Meklēšanas sistēmu mājas lapu novērtējums   
6.5.  Labākā meklētāja noteikšana   
  SECINĀJUMI   
Фрагмент работы

IEVADS
Palielinoties tehnoloģiju attīstībai un informācijas pārraides ierīcēm, tika dibināta tāda telekommunikāciju sistēma kā internets, ar kuras palīdzību lietotāji var dalīties informācijā ar citiem lietotājiem. Protams, lai to paveiktu, ir vajadzīgs dators (informācijas glabāšanas un apstrādes ierīce) un datoru tīkls (informācijas pārraides sistēma), ar kuru palīdzību tiek “savienoti” datori vienā lielajā kopā ar vadu vai magnētisko viļņu palīdzību.
Turklāt, ar datoru palīdzību var apmainīties ar dažādiem informācijas veidiem, tādiem kā teksta informācija, mūzika (audio faili), filmas (video faili), attēli un citi. Informācijas pārraides kvalitāte un ātrums ir atkarīgi no lietotāju datoriem (vai arī servera), provaidera (firma, kas satur, atbalsta un kontrolē lietotāju pieslēgumu pie interneta), nosacījumiem, kas balstās uz to, cik daudz lietotājs maksā par interneta resursu lietošanu, kā arī no tā, cik ir noslogots tīkls (cik daudz lietotāju vienlaicīgi lieto internetu). Vēl svarīgs ir tāds faktors kā lietotāja attālums līdz provaidera vai arī līdz interneta sadalītājiem – habiem, svičiem, maršrutizatoriem.
Pēc visa aprakstītā rodas jautājums, kas vispār ir informācija?
Šis termins radās no latīņu valodas informatio – dati par apkārtējo pasauli, par procesiem, ko uztver dzīvie organismi, vadības mašīnas un citas informācijas sistēmas. Laika gaitā informācijas terminam bija dažādi jēdzieni. Zinātnieki izdomāja, kā mērīt informāciju. Piemērām, jebkurš vārds satur tik pat daudz informācijas, ja pat vārdam nomainītu burtus vietām. Tāds nosacījums informācijas daudzumam ir ērts un drošs. Informācijas pārraides sistēmām ir svarīgs tikai viens aspekts: aizsūtīt vajadzīgo informācijas daudzumu noteiktajā laikā. Informācijas daudzums balstās uz varbūtības teorijas likumiem un tas ir nosakāms ar varbūtības likumiem.
Informācijas mazākā iedalījuma daļa ir bits, kura vērtības sastāda „0” vai „1”. Informācijas iedalījuma vērtības izvēle nav gadījuma. Tā ir saistīta ar izplatītāko informācijas kodēšanas veidu (bināro) pārraides un apstrādes laikā. Informācija pārraidās pa sakaru kanāliem un informācijas, kas „iet” pa kanālu, daudzums, nevar būt lielāks par tā caurlaides spēju. To nosaka pēc informācijas daudzuma, kas pārraidās laika vienībā. Jo vairāk informācijas satur katrs no impulsiem, jo vairāk izmantojas kanāla caurlaides spēja. Tāpēc zinātniekiem bija jāatrod visefektīvākā, ekonomiskākā metode, lai kodētu informāciju. Informācijas efektīvā kodēšana – tā ir kodēšana, kas samazina retāk sastopama kodējamā burta, vārda vai frāzes simbolu skaitu, bet palielina, kad tie ir sastopamie biežāk. Ļoti vienkāršot informācijas vienības arī nav īpaši labi, jo tādā gadījumā problēmas var rasties, sastopoties ar traucējumiem, kuri, diemžēl, vienmēr rodas sakaru kanālos. Tāpēc, kodējot kādu informācijas vienību, ir jāpieliek „nevajadzīgie” simboli, lai informācijas vienības nesakristu ar traucējumu frekvenci (filtrētos).[1].
Informācija nevar eksistēt bez materiālās ierīces, kur tā tiek glabāta kā arī bez enerģijas, kura uztur un „baro” tās ierīces. Kodēts informācijas apgabals pārvēršās par signāliem, kas „pārvietojās” pa kanāliem. Kad tie nokļūst uztvērējā, signāliem jāpieņem saprotāmāko skatu.
Kopējā informācijas pārraides shēma: īsziņas avots > pārraides ierīce > sakaru kanāls (uz kuru iedarbojās traucējumi) > saņēmējierīce > saņēmējs.
Lai varētu atrast internetā jebkāda veida informāciju, ir nepieciešamas speciālas programmas, kas apvieno lietotājus speciālās grupās, kur lietotāji var apmainīties ar informāciju ar citiem lietotājiem. Vai arī var izmantot globālā tīmekļa meklētājus, kas ir speciāli domātas informācijas meklēšanai internetā. Sakarā ar to, ka interneta resursi visu laiku palielina savus mērogus, vajadzīgo informāciju atrast kļūst arvien grūtāk. Tāpēc arī tika izdomāti tā saucāmie „meklētāji”, kas visu laiku pārbauda informācijas izmaiņas globālajā tīmeklī.
Eksistē simtiem informācijas meklētāju visā tīmeklī. Un kurus izvēlās lietotājs – tas ir atkarīgs tikai no viņa vēlmēm un tā, ko viņš grib atrast. Vislabākie un efektīvākie parādījās pirms 5-6 gadiem. Savā darbā es izskatīšu informācijas meklēšanu tikai dažās meklēšanas sistēmās. Dažas meklēšanas sistēmas ļauj meklēt vajadzīgo informāciju ne tikai tīmekļa lapās, bet arī ziņu grupās un failu glabātuvēs. Tāpēc pielieto terminu „dokuments”, nevis „Web - lapa”, kas apzīmē tīmekļa lapu, īsziņu vai failu, kuri satur dažādu informāciju.[2]
Darba praktiskajā daļā tiks ņemti 10 uzdevumi, kas testēs meklēšanas sistēmas. Tajos uzdevumos ietilpst noteiktās informācijas meklēšana. Ievadot attiecīgus atslēgvārdus dāžādos meklētājos, es salīdzināšu rezultātus, kuri tiks parādīti. Un pēc noteiktiem kritērijiem varēs spriest, kurš no meklētājiem meklē labāk, ātrāk, efektīvāk, precīzāk un tā tālāk, un pēc šiem kritēriju rezultātiem varēs spriest, cik attīstīts meklētājs ir un cik daudz vēl tas būs jāuzlabo.
Izstrādājot darbu, tiek noteikti mērķi, kas jāpaveic tā gaitā, lai analizētu meklēšanas sistēmas un atrisinātu galveno darba uzdevumu:
Atrast vislabāko globālā tīmekļa informācijas meklētāju starp vislielākājiem: „Google”, „Yahoo”, „Yandex” un semantisko meklētāju „Swoogle”. Galvenie mērķi:
apskatīt meklēšanas sistēmas un izvēlēties vispopulārākos stap visiem;
aprakstīt izvēlētos meklētājus, parādīt to darbības principus;
veikt izvēlēto meklēšanas sistēmu analīzi;
ievadīt katrā meklētājā atslēgas vārdus (veikt 10 pašizdomāto uzdevumu izpildīšanu), kas palīdzētu atrast vajadzīgo meklējāmo informāciju;
apkopot un analizēt iegūtos rezultātus ar mērķi noteikt visefektīvāko informācijas meklētāju globālajā tīmeklī.
1.INTERNETS UN INFORMĀCIJAS MEKLĒTĀJI
Ar interneta palīdzību cilvēkiem ir viegla un ātra piekļuve lielajam infomācijas materiālu daudzumam. Pastāv arī iespēja lasīt, saglabāt, printēt šos materiālus kā arī pašiem likt derīgu vai nederīgu informāciju globālajā tīmeklī. Mūsdienu internets – tas ir lielākais arhīvu daudzums, kas satur dažāda veida informāciju. Bet, diemžēl šie arhīvi nav saistīti, informācija nav strukturizēta un lai atrastu vajadzīgo mums materiālu, gadās pārskatīt daudz tīmekļa lapas un notērēt dārgo mums laiku. Un tad mums palīdzībā nāk speciāli izstrādātas programmas – meklēšanas sistēmas.…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация