Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”1
Latvijas Republikas Civillikuma 927.pantā ir noteikts, ka īpašums ir pilnīga varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.2 Tādējādi, īpašuma subjektiem īpašumu var iedalīt :
Valsts īpašumā;
Privātā īpašumā (pašvaldības, sabiedrisko, reliģisko un citu organizāciju īpašumos).
1993.gadā Latvijas Republika atjaunoja 1937.gada zemesgrāmatu likumu ar dažiem grozījumiem.
Šobrīd ļoti ir aktualizējusies problēma, kas saistīta ar hipotekārajiem kredītiem, tam par pamatu ir ekonomiskā krīze pasaulē un arī Latvijā. Tikai gada sākumā beidzās tā saucamā „kredītu izpārdošana”, lai gan, bankām to vajadzēja pārtraukt jau krietni vien agrāk. Šobrīd lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību ir nonākušas lielā parādu jūgā, un mēģina izķepuroties no tā, lai gan, šī brīža situācijā tas ir ļoti sarežģīti.
Latvijas hipotekārā kredītsistēma ir tikai pašos pirmsākumos, tādēļ, nepieciešama hipotekārās kredītsistēmas tālāka attīstība un nostiprināšana, kā arī teorētiskās un praktiskās bāzes izveide. Pasaulē daudzās valstīs ir izveidotas speciālas hipotekārās kreditēšanas sistēmas, tādas pastāv, piemēram, ASV, Austrijā, Dānijā, Īrijā, Vācijā un daudzās citās pasaules valstīs.
Hipotekārās kreditēšanas sistēmas (HKS) pilnveidošana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem Latvijas ekonomikas attīstībā. Šo problēmu risināšana var būtiski ietekmēt valsts makroekonomisko attīstību un proporcijas, veicināt drošu ilgtermiņa naudas uzkrājumu veidošanu un to kapitalizāciju valstī, kā arī ārvalstu investīciju ieplūšanu. Adekvātas hipotekārās kredītsistēmas izveidošana ir priekšnoteikums sekmīgai mājokļu būvniecības un citu ar ilgtermiņa kreditēšanu saistītu speciālo valsts atbalsta programmu īstenošanai.3
Kā visiem zināms, tad straujš inflācijas līmeņa kāpums sākās jau 2003. gada beigās. 2007.gadā, lai novērstu tā saucamā „Burbuļa” sprādzienu, Latvijas valdība pieņēma „Inflācijas apkarošanas plānu”, kura rezultātā steidzamības kārtā tika pieņemti grozījumi septiņos likumus un MK noteikumus. To uzdevums bija noteikt stingrāku kredītu izsniegšanas kontroli, kā arī izveidot instrumentus mājsaimniecību uzkrājumu stimulēšanai (tas gan nedeva vēlamo rezultātu) u.tml. Inflācijas apkarošanas plāns būtiski ietekmēja hipotekāro kredītu tirgu un to regulējošo likumdošanu.
Autore uzskata, ka likumdošanā, kas skar hipotekāro kreditēšanu drīzumā gaidāmas atkal jaunas izmaiņas, un tas varētu būt saistīts ar to, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu atcelt patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto 10% aizņēmēja līdzfinansējuma nepieciešamību.
Viens no vissarežģītākajiem finanšu tirgu veidiem ir hipotekāro kredītu tirgus, tas ir gan tādēļ, ka ir liels dalībnieku skaits, gan tādēļ, ka tas ir saistīts ar daudziem likumdošanas aktos iekļautiem noteikumiem un reglamentatīvām normām — īpašumtiesībām, zemes reģistra normām, civilprocesa tiesībām, mantojuma tiesībām, bankrota tiesībām un nodokļu likumiem.
Pētījuma mērķis ir hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma analīze, un problēmu konstatācija, kā arī iespējamo risinājumu piedāvāšana.
Pētījuma galvenie uzdevumi ir šādi:
1.analizēt hipotekārās kreditēšanas sistēmas vēsturisko attīstību Latvijā;
2.analizēt ar hipotekāro kreditēšanu saistītos jautājumus;
3.analizēt ar hipotekāro kreditēšanu saistīto likumdošanu;
4.izstrādāt iespējamos likumdošanas pilnveidošanas virzienus.
Pētījuma objekts ir hipotekārie kredīti un to regulējošie normatīvie akti.…
