Secinājumi
1. Pētījuma mērķis ir sasniegts, izvirzītā hipotēze pierādīta daļēji.
2. Lielākā daļa (86%) no aptaujātajiem ir apguvuši PP sniegšanu, neskatoties uz to, katrā anketas jautājumā tika saņemtas kļūdainas atbildes, kas norāda, ka daļa tomēr nepietiekoši pārzin PP sniegšanas metodes veselībai vai dzīvībai bīstamās situācijās.
3. Vislielākais zināšanu trūkums respondentu vidū (76%) attiecas uz PP taktiku aizrīšanās gadījumā, ja kāds aktīvi skaļi klepo, spēj ievilkt elpu, kā arī netiešās sirds masāžas un elpināšanas attiecībā kļūdījās 70%.
4. Nepieciešams pārskatīt normatīvos aktus, lai tiktu paredzēts, ka PP zināšanas būtu jāatjauno un jāuzlabo ik pēc 5 gadiem, jo iemaņas ne tikai aizmirstas, bet arī mainās dzīvības glābšanā pielietojamie paņēmieni.
5. Pirmās palīdzības sniegšanas pamatus jāiekļauj jau skolu programmās, tā šīs zināšanas nostiprinot.
6. Nepieciešams veidot izglītojošas kampaņas par palīdzības sniegšanu cietušajiem, lai atgādinātu par vienkāršām, bet pareizām PP metodēm un panāktu progresu izpratnes veicināšanā, jo dzīvības glābšanas gadījumos, nepieciešama ātra un efektīva palīdzība.
7. Noskaidrots, ka 59% būtu gatavi palīdzēt citiem veselībai vai dzīvībai bīstamās situācijās, 15% tikai tuviniekiem un 26% vēlmes iesaistīties PP sniegšanā nav.
8. Tiešo NMP izsaukšanas ārkārtas tālruņa numuru „113” pārzin gandrīz puse (48%) no aptaujātajiem.
…