Izglītības globalizācija 21. gadsimtā liek jaunus uzsvarus skolas , skolotāju un skolēnu darbā , lai jauno paaudzi sagatavotu dzīvei strauji mainīgajā pasaulē , kur aizvien ciešāk savijas dažādas problēmas un krīzes no it kā savstarpēji nesaistītām dzīves un arī zinātnes jomām. Ja 19. un daļēji arī 20. gadsimtā dominēja diferenciācija, jaunu, šauru un specifisku zinātņu rašanās un attīstība, tad mūsu gadsimtam raksturīga pretēja tendence- apvienojošu integrālu, sinkrētu zinātņu veidošanās , kuras aptver vairāku zinātnes nozaru interešu sfēras vai pat veidojas šo zinātņu robežjoslās.
Par mūsdienu zinātnes vadošo metodoloģisko ideju tiek uzskatīta materiālās pasaules attīstības un esības vienotība. Līdzšinējā mācību sistēma pēc mācību priekšmetu principa atspoguļo zinātnes nozaru dalīšanos dabas zinātnēs, tehniskajās un humanitārajās zinārnēs , vai, citiem vārdiem sakot, eksaktajos un humanitārajos mācību priekšmetos.
Nākotnes izglītība visefektīvākā ir tad, ja tā sakņojas teorijā, praksē un virzīta uz izglītības perspektīvu. Veidojot jaunus modeļus , programmas , attīstības koncepcijas – viss labākais jāpaņem no no esošās pieredzes. Nākotnes izglītība vairs nav abstrakcija, jo kļuvusi par reālu izglītības sastāvdaļu. To skaits, kuri piedalās pārmaiņu procesā aug ievērojami straujāk nekā sabiedrības gatavība mainīties. Tāpēc jāveido jauna pilsoņu paaudze, lai tās redzesloks būtu pietiekami gaišs un apgaismots, lai tā veicinātu uzplaukumu mūsu planētā. ( Vadlīnijas 21.gs.izglītības stratēģijas izstrādei /5 izglītības lielvastu skatījums/.)[11.]
ES Baltajā Grāmatā ( Brisele 29.11.95.) vispārējai un profesionālajai izglītībai [11.]uzsvērts , ka ir parādījušies trīs galvenie , dziļākie un plaša mēroga apvērsuma faktori, kas ir pārveidojuši ekonomiskās darbības kontekstu un veidu, kā mūsu sabiedrības darbojas radikālā un stabilā, ilgstošā veidā, proti, tie ir :
-informācijas sabiedrības izveidošanās ;
-zinātniskās un ekonomiskās pasaules ietekme;
-ekonomikas internacionalizācija.
Šīs sabiedrības izveidošanās būs atkarīga no spējas reaģēt uz šo faktoru implikāciju divos galvenajos veidos :
1)nepieciešamība pēc plašām pamatzināšanām;
2)nepieciešamība attīstīt nodarbinātībai un ekonomiskai dzīvei nepieciešamās prasmes.…
