Дипломная
Точные науки и природа
География мира
Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā ģeogrāfij...-
Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā ģeogrāfijas stundās pamatskolā
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 2 | |
1. | PEDAGOĢISKAIS PROCESS UN MĀCĪBU METODES | 5 |
1.2. | Mācību metožu iedalījums | 10 |
2. | INTERAKTĪVO METOŽU LOMA PEDAGOĢISKAJĀ PROCESĀ | 16 |
3. | INTERAKTĪVO METOŽU IEDALĪJUMS | 22 |
4. | INTERAKTĪVO MĀCĪBU METOŽU ORGANIZĒŠANAS PAMATPRINCIPI | 24 |
4.1. | Prāta vētra | 25 |
4.2. | Situāciju analīze. (Case study) | 28 |
Situāciju analīzes piemērs | 31 | |
7. – 9. klas | 31 | |
4.3. | Dialogi | 32 |
4.4. | Diskusija | 33 |
4.4.1. | Punktētā diskusija | 35 |
4.4.2. | Paneļdiskusija | 35 |
4.4.3. | Debates | 36 |
4.4.4. | Grupu diskusija | 36 |
4.5. | Darbs grupās | 37 |
4.6. | Kooperatīvā mācīšanās | 40 |
4.7. | Lekcija | 43 |
4.8. | Spēles | 45 |
4.9. | Lomu spēles | 49 |
4.10. | Projekta metode | 53 |
4.11. | Mācību ekskursijas | 55 |
4.12. | Aptaujas | 58 |
5. | Vidējā skolas vecuma skolēnu attīstības īpatnības | 59 |
5.1. | Vidējā skolas vecuma skolēnu fiziskās attīstības īpatnības | 59 |
5.2. | Vidējā skolas vecuma izziņas procesu attīstības īpatnības | 60 |
5.3. | Vidējā skolas vecuma personības attīstības īpatnības | 61 |
6. | Izstrādātā materiāla aprobācija | 64 |
Secinājumi | 68 | |
Izmatotā literatūra | 70 | |
Anotācija | 72 | |
Annotation | 74 |
Pēdējās desmitgadēs sabiedrībā notikušas būtiskas pārmaiņas:
sasniegumi zinātnē un tehnoloģijā;
izmaiņas ražošanas struktūrā;
ekonomikas internacionalizācija;
ģeogrāfiskā mobilitāte.
Līdz ar to pieaugušas sabiedrības prasības pret nākošajiem pilsoņiem, vai tie būs spējīgi pielāgoties strauji mainīgajiem apstākļiem un spēs darboties informācijas apstrādē. Izglītības globālais, morālais mērķis ir uzlabot sabiedrības locekļu dzīvi, palīdzēt attīstīties pilsoņiem, kas var dzīvot un strādāt arvien sarežģītākā sabiedrībā.(...........) Taču pamatizglītības pirmā posma mācību mērķis ir veicināt katra skolēna kā unikālas esamības pašattīstību, palīdzot iepazīt labo, skaisto un patieso, un caur savu personisko attieksmi vairot to sevī un pasaulē.
Lai veiksmīgi atrastu savu pareizo dzīvesceļu, skolēnam jāapgūst ļoti daudz dzīvesprasmju, kuras ir būtiska šodienas izglītības sastāvdaļa. Tikai vienu piekto daļu no dzīves veiksmes sniedz akadēmiskās zināšanas, bet četras piektdaļas nosaka komunikācijas prasmes jeb sadarbības prasmes. Komunikatīvās prasmes nav atkarīgas no intelekta, un tās var iemācīt visiem bērniem. Pieredze rāda, ka veiksmīgs teicamnieks skolas solā dzīvē var izrādīties liels neveiksminieks vājo vai neattīstīto sociālo prasmju dēļ.
Pamatizglītība ir iespēja sagatavoties dzīvei, un tā māca mācīties visas dzīves garumā. Tie ir tie stabilie pamati, uz kuriem skolēniem jāveido savas dzīves veiksmes ēka. Mūsuprāt, tieši attieksmju veidošana pret lietām un procesiem uz zināšanu bāzes, ir būtisks izglītības satura mērķis. Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā izvirzītas galvenās prasības izglītībai 21.gadsimtā:
mācīšanās zināt;
mācīšanās darīt;
mācīšanās sadarboties;
mācīšanās būt (personībai).(.........)
Šīs prasmes var veiksmīgi apgūt, izmantojot interaktīvās mācību metodes, kuru efektivitāti ģeogrāfijas mācīšanā un apguvē centīšos apstiprināt savā diplomdarbā. Latvijas skolās šīs metodes vairs nav jaunums, tās tiek ieviestas un izmantotas, un daudzas skolas noteikti varētu dalīties uzkrātajā pieredzē. Lai gan ļoti daudz atkarīgs no skolotāja vēlmes mainīties pašam, apgūt jaunas pieejas mācīšanā, lai pedagoģiskais process būtu radošs, interesants un efektīvs. Interaktīvā mācīšana un mācīšanās ir sava veida izaicinājums skolotājam. Tās nav zināšanas „no...līdz”, bet „dzīvas, spriganas, mainīgas paša zināšanas; ar piebildi- es zinu, kur atrast informāciju, ko vēl nezinu”.(.......)
Latviešu valodā pieejamā literatūrā interaktīvās mācību metodes pētījuši, aprakstījuši un pieredzē dalījušies ir I. M. Rubana, Dz. Albrehta, L. Lapiņa un V. Rudiņa, L. Grigule un I. Silova. Alda Baranova izstrādājusi vienu no metodēm - spēles metodi bioloģijas stundām. Daudz darījusi šajā jomā ir Bērnu Vides skola, kura rīkojusi seminārus skolotājiem un nometnes skolēniem, izdevusi mācību un metodisko materiālu. No ārzemju autoriem mums pazīstami ir Paiks Grehems un Stelbijs Deivids, E. Kjaergaard un R. Martineniene.
Nākotnes sabiedrība būs šodienas skolas rezultāts. Tāpēc izšķirošā nozīme ir veidam, kā skolotājs vada stundu, veido attiecības ar skolēniem, motivē viņos iniciatīvu un izziņas tieksmi un attīsta sadarbības iemaņas kopēju mērķu sasniegšanai.(.......)
Pētījuma objekts: pamatskolas skolēni.
Pētījuma priekšmets: mācību process pamatskolā.
Mērķis: pamatot interaktīvo mācību metožu lomu pedagoģiskajā procesā un, ka interaktīvo mācību metožu izmantošana ģeogrāfijas stundās pamatskolā veicina labāku vielas apguvi un dažādo mācību procesu, un izraisa interesi par ģeogrāfijas priekšmetu un tā aplūkotajām tēmām.
Uzdevumi:
1.Izpētīt literatūru par interaktīvo mācību metožu nozīmi skolēnu izglītošanā, un pedagoģiski psiholoģisko pamatojumu.
2.Noskaidrot pusaudžu vecuma psiholoģiskās īpatnības.
3.Izstrādāt metodisko piedāvājumu interaktīvo mācību metožu izmantošanā pamatskolā.
4.Aprobēt izstrādāto materiālu.
Hipotēze:
Ģeogrāfijas kursa apguves efektivitāte paaugstinās, ja mācību procesā izmantotas interaktīvās mācību metodes, kā arī mācību process ir interesantāks un pielietotās metodes daudzveidīgākas.
Pētījuma metodes:
1.novērošana;
2.eksperimenti;
3.aptauja.
1. PEDAGOĢISKAIS PROCESS UN MĀCĪBU METODES
Pedagoģiskais process ir mērķtiecīgi organizēta personu mijiedarbība personības attīstības un socializācijas veicināšanai. Process, kurā atbilstoši pedagoģijas teorētiskajiem principiem pedagoga, audzinātāja vadībā tiek īstenoti mācību un audzināšanas uzdevumi, veidojot izglītotu, attīstītu personību un liekot pamatus tās sekmīgai socializācijai un aktīvai darbībai.(.......)
Savukārt mācību process – mērķtiecīgi organizētas mācīšanas un mācīšanās tiešā norise kā pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, kurā ciešā skolotāja un skolēna (skolēnu) mijiedarbībā tiek apgūta jauna informācija, papildinot zināšanas, tiek attīstītas jaunas prasmes un iemaņas un tiek nostiprinātas iepriekš apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas ir izziņas, saskarsmes un personības attīstības process.(.......)
L. Žukovs uzskata, ka mācību process ir vienota pedagoģiska sistēma, kas atrodas dinamikas stāvoklī, un tā galvenais elements ir skolēns. Viņš tiek iekļauts aktīvā izziņas procesā un virzās uz arvien jaunām atziņām. Šajā procesā viņš apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, attīsta savas izziņas spējas, tikumiskās un estētiskās vērtības.…
Diplomdarba mērķis: Pamatot interaktīvo mācību metožu lomu pedagoģiskajā procesā un, ka interaktīvo mācību metožu izmantošana ģeogrāfijas stundās pamatskolā veicina labāku vielas apguvi un dažādo mācību procesu, izraisa interesi par ģeogrāfijas priekšmetu un aplūkotajām tēmām.
- Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā ģeogrāfijas stundās pamatskolā
- Latvijas upju baseinu ūdens bilances rādītāju noteikšana
- Tēmas "Latvijas pilsētas" apguves iespējas 3. klasē
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Mūzikas kultūras attīstības iespējas pirmsskolas vecuma bērniem mūzikas uztveres procesā
Дипломная для университета48
Оцененный! -
Matemātisko priekšstatu veidošanas nozīme bērna personības attīstībā 2 – 3 gadu vecuma grupā
Дипломная для университета54
Оцененный! -
Mācību procesa pilnveides iespējas temata ”Iekšzemes kopprodukts un ekonomikas izaugsme” apguvē
Дипломная для университета101
Оцененный! -
Sadarbība starp skolu un ģimeni pedagoģiskajā procesā
Дипломная для университета47
-
Skolēnu balss saliedēšana dziedāšanas procesā un unisona attīstīšana sākumskolā
Дипломная для университета48
Оцененный!