Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
1. Interneta informācijas pakalpojumu jēdziens.
Internet tīkls (Internet angļu val.) - pasaules lielākais intertīkls, kas sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla ARPANET bāzes un sevī apvieno dažādus individuālos datoru tīklus. Savu pašreizējo nosaukumu tīkls ieguvis 80. gadu sākumā. Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP sistēmu. Tīkls Internet strauji paplašinās, aptverot arvien jaunas teritorijas [13].
Informācija (information angļu val.) - jebkuras ziņas par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem, kas sistematizētas un organizētas tā, lai to jēgu varētu nodot cilvēkam [13].
Interneta informācija - jebkādas ziņas, kas sastopamas tīklā Internet.
Tirgvedības izpratnē jēdziens „pakalpojums” ir viens no nozares pamatjēdzieniem, kas apzīmē labumu vai guvumu, ko patērētājs saņem no šī pakalpojuma sniedzēja.
Interneta informācijas pakalpojumi ir labumi, ko cilvēki var gūt no ziņām globālā tīmekļa vidē.
Plašāku Interneta informācijas pakalpojumu apskatu lūdzu skatīt darbā no 18. līdz 35. lapaspusei.
2. Tirgvedības jaunākās tendences.
Pastāv uzskats, ka Interneta tehnoloģijas ir revolucionāri izmainījušas tradicionālās tirgus attiecības un komunikācijas veidu, radot jauna veida ekonomiku [2, 9]. Literatūrā var atrast daudz piemēru mūsdienu vides aktīvai orientācijai uz darbību globālā tīmekļa vidē.
Paralēli informatizācijas virzienam tiek aktualizēta inovāciju nozīme uzņēmējdarbībā, populāra ir kļuvusi Zilā okeāna stratēģija kā metode inovāciju radīšanai. (Lūdzu skatīt darbā no 7. līdz 10. lapaspusei.)
3. Interneta attīstība Latvijā.
Pēdējos gados ir vērojama strauja Interneta resursu attīstība un pastāvīgo Interneta lietotāju skaita pieaugums līdz 48% Latvijas iedzīvotāju 2007. gada vidū [28]. To ir veicinājusi plaša dažādu pakalpojumu pieejamība, kas uzlabo dzīves kvalitāti. (Lūdzu skatīt darbā no 11. līdz 15. lapaspusei.)
4. Interneta informācijas pakalpojumu pielietojums tirgvedībā.
Interneta informācijas pakalpojumus tirgvedībā var plaši izmantot:
• Interneta reklāmas ievietošanai globālajā tīmeklī,
• Atgādinājuma e-pastu sūtīšanai klientiem,
• Izmantojot apmeklētības skaitītājus, noteikt savas tīmekļa vietnes apmeklētību un noskaidrot apmeklētākos portālus, kuros izdevīgi ievietot reklāmu.
• Preses relīžu publicēšanai labi apmeklētās Interneta vietnēs.
• Tirgvedības pētījumi Interneta lietotāju kopā (Interneta aptaujas).
5. Sabiedrības attieksme pret tirgvedības pētījumiem un reklāmu.
Ir veikta aptauja Interneta lietotāju grupā. Rezultāti liecina, ka respondenti ir ieinteresēti atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un vēlas aktīvi paust savu viedokli. Attieksme pret reklāmu ir salīdzinoši pozitīva – interesanta, saistoša un piemērota reklāma cilvēkiem patīk. Vairums respondentu atzina, ka viņiem kādā brīdī reklāma ir bijusi noderīga. Autors secina, ka pareizi pielietoti tirgvedības pētījumi sniedz labumu visām iesaistītajām pusēm – uzņēmējs noskaidro savu patērētāju viedokli un sabiedrība iegūst arvien labākus, piemērotākus produktus un pakalpojumus.
Detalizētāks izklāsts atrodams darbā no 50. līdz 60. lapaspusei.
6. Latvijas Interneta aptauju pakalpojumu tirgus varētu būt aktīvāks.
Latvijas Interneta aptauju pakalpojumu tirgū var novērot maz pakalpojuma sniedzēju, no kuriem daļa ir radušies tikai pēdējā gada laikā. Pieprasījums šobrīd ir adekvāts piedāvājumam ar tendenci pieaugt līdz ar Interneta kopējo attīstību.
Tirgus dalībnieku piedāvājumi ir līdzīgi gan izcenojumu, gan pakalpojuma satura ziņā.
Pastāv daudz iespēju attīstīt piedāvātos izpētes pakalpojumus un tos piedāvāt klientiem. (Plašāks apskats ir skatāms no 36. līdz 50. lapaspusei.)
7. Tirgvedības pētījumi Latvijas biznesa vidē netiek pietiekami aktīvi izmantoti.
Šāds secinājums radies, strādājot pie jauna Interneta izpētes produkta ieviešanas Latvijas tirgū. Tomēr ir vērojamas pozitīvas tendences, daļa uzņēmumu izvēlas veikt pētījumus tieši Interneta vidē.
Priekšlikumi
1. Uzņēmumiem vairāk jāiesaistās tirgvedības pētīšanas aktivitātēs, lai labāk izprastu tirgus procesus un sava klienta vajadzības. Šajā ziņā labs palīgs var izrādīties Interneta aptaujas, kas sniedz ātras un vienkāršas atbildes uz būtiskiem jautājumiem par sapratīgām izmaksām.
2. Sabiedrībai droši jāpauž savs viedoklis, ja uzņēmēji to lūdz – no informācijas aprites ieguvēji būs visi.
3. Interneta reklāmas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu pārdomāt sava biznesa orientāciju, autors iesaka virzīties uz kvalitāti, nevis kvantitāti, piemēram, izmantojot piedāvāto Interneta aptauju un Interneta reklāmas sadarbības modeli. (Sīkāk lūdzu skatīt darbā no 61. līdz 68. lapaspusei.)
…
