Дипломная
Точные науки и природа
Биология
Invazīvo augu sugu ierobežošana dabas parkā "Ragakāpa"-
Invazīvo augu sugu ierobežošana dabas parkā "Ragakāpa"
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 5 | |
1. | SUGU MAIŅA LATVIJAS VEĢETĀCIJĀ | 7 |
1.1. | INVAZĪVĀS SUGAS | 7 |
1.1.1. | Introdukcijas loma invazīvo sugu izplatība | 8 |
1.1.2. | Invazīvās sugas piekrastes biotopos | 9 |
1.1.3. | Invazīvās sugas sausajos priežu mežos | 10 |
1.1.4. | Vārpainā korinte | 11 |
1.1.5. | Krokainā roze | 12 |
1.1.6. | Invazīvās augu sugas kā globāla problēma dabas daudzveidības saglabāšanā | 13 |
1.1.7. | Invazīvo sugu ierobežošana | 15 |
2. | PĒTĪTĀS TERITORIJAS APRAKSTS | 17 |
2. 1. | PIEJŪRAS ZEMIENES RAKSTUROJUMS | 17 |
2.1.1. | Kāpas | 17 |
2.1.2. | Priekškāpas | 18 |
2.1.3. | Pelēkās kāpas | 19 |
2.1.4. | Sausieņu meži | 20 |
2.1.5. | Jūrmalas pilsētas meži | 21 |
2.1.6. | Augsnes Jūrmalas mežos | 22 |
2.1.7. | Augsnes ķīmiskie elementi | 22 |
2.2. | RAGAKĀPAS DABAS PARKS | 24 |
2.2.1. | Teritorijas fiziski - ģeogrāfiskais raksturojums | 24 |
2.2.2. | Ģeoloģija, ģeomorfoloģija | 25 |
2.2.3. | Klimats | 26 |
2.2.4. | Augsnes | 27 |
3. | MATERIĀLI UN METODES | 28 |
3.1. | LAUKA METODES | 28 |
3.2. | DATU APSTRĀDES METODES | 29 |
4. | REZULTĀTI UN TO ANALĪZE | 31 |
4.1. | VĀRPAINĀS KORINTES IEROBEŽOŠANAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS | 32 |
4.2. | KROKAINĀS ROZES IEROBEŽOŠANAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS | 39 |
SECINĀJUMI | 44 | |
PRIEKŠLIKUMI | 45 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 46 | |
PIELIKUMI | 49 |
Eiropas mērenajā zonā, kurā ietilpst arī Latvija, šobrīd vērojama visai intensīva augu sugu imigrācija no dienvidu reģioniem, kam seko pakāpeniska augu sabiedrību pārvietošanās no dienvidiem uz ziemeļiem (cit. pēc . Laiviņš 1998).
Veģetācijas sinantropizācija Latvijā pēdējos gados ir saistīta ar biežu svešzemju sugu ienākšanu un naturalizēšanos, kā arī ar neofītu (sugas, kuras Latvijā ienākušas 17. – 20. gs.) augu sabiedrību veidošanos (Laiviņš, Laiviņa 1991cit. pēc Laiviņš 1998).
Svešo sugu ienākšana Latvijā ir nozīmīgs veģetācijas izmaiņu cēlonis. Par to liecina fakts, ka apmēram 1/3 (633 sugas) no kopējā augu sugu skaita ir svešās sugas (Gavrilova, Šulcs 1999).
Starp kultūrbēgļiem ir daudz rožu dzimtas koku un krūmu, tai skaitā arī krokainā roze Rosa rugosa, kura ieviesusies gan kāpās, gan mežos (Laiviņš 1998, Vides nacionālā monitoringa programma 2002).
Galvenie svešzemju sugu ienākšanas ceļi Latvijā ir Baltijas jūras piekraste un upju ielejas, kas ir dabiskie migrācijas ceļi, kā arī autoceļi, dzelzceļi un ostas, kas ir atropogēnie augu migrācijas koridori. Ar svešajām sugām visbagātākais ģeobotāniskais rajons Latvijā ir Piejūras zemiene. Ja aplūko atsevišķu svešo sugu grupu galvenos izplatības rajonus, redzams, ka svešās sugas, kuras pagaidām vietējā florā ir nenoturīgas sugas, visvairāk ir tieši Piejūras zemienē, kur atrodas lielākās ostas un rūpniecības centri.
1.1. INVAZĪVĀS SUGAS
Sugas, kuras dzīvo tagadējos vai kādreizējos to dabiskajos izplatības apgabalos jeb areālos, sauc par dabiskajām sugām.
Savvaļā augošos un bez cilvēka palīdzības vairoties spējīgos no citām zemēm ievestos kultūraugus – lauksaimniecības augus un dekoratīvos augus sauc par dārzbēgļiem. Sugas, kuras ir ievestas pilnīgi netīšām sauc par ievazātajām jeb adventīvajām sugām.
Sugas, kuras aug ārpus sava dabīgā izplatības areāla, saucamas par invazīvajām vai svešajām sugām.
Par svešajām sugām sauc sugas, kuras aug savvaļā un būtiski neietekmē ekosistēmu, kurā tās atrodas. Svešās sugas, kuras izplatās pārāk labi, veidojot biezas audzes un izspiež vietējās sugas no dabiskajām augšanas vietām sauc par invazīvajām (arī ekspansīvajām, agresīvajām) sugām. …
Sausajos priežu mežos invazīvās sugas ir vārpainā korinte Amelanchier spicata, spožā klintene Cotoneaster lucidus, krokainā roze Rosa rugosa, sarkanais plūškoks Sambucus racemosa. Pilsētu un piepilsētu mežus īpaši apdraud vārpainā korinte un krokainā roze, tās stipri izmaina krūmu un lakstaugu stāvu.Eiropas mērenajā zonā, kurā ietilpst arī Latvija, šobrīd vērojama visai intensīva augu sugu imigrācija no dienvidu reģioniem, kam seko pakāpeniska augu sabiedrību pārvietošanās no dienvidiem uz ziemeļiem
- Ar naftas produktiem piesārņotas grunts pārvaldības modeļa darbības priekšlikumi Rīgas reģionā
- Augsnes mezofauna bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecības sistēmā Aizkraukles rajonā
- Invazīvo augu sugu ierobežošana dabas parkā "Ragakāpa"
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Ar naftas produktiem piesārņotas grunts pārvaldības modeļa darbības priekšlikumi Rīgas reģionā
Дипломная для университета53
-
Augsnes mezofauna bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecības sistēmā Aizkraukles rajonā
Дипломная для университета73
-
Saules kolektori TF energoapgādē
Дипломная для университета40
-
Bīstamie atkritumi
Дипломная для университета48
Оцененный! -
VUGD depo ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas
Дипломная для университета52
Оцененный!