Дипломная
Гуманитарные науки
Общественные отношения
Japāņu menedžmenta elementu izmantošanas iespējas Latvija...-
Japāņu menedžmenta elementu izmantošanas iespējas Latvijas uzņēmumu personālvadības sfērā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Personāla vadības nozīme un būtība | 5 |
1.1. | Personāla vadības attīstības posmi | 6 |
1.2. | Personāla vadības uzdevumi un funkcijas mūsdienu organizācijā | 11 |
1.3. | Personālvadības perspektīvas | 14 |
2. | Personālvadības īpatnības Eiropas, Ziemeļamerikas, un Japānas menedžmentos | 20 |
2.1. | Ziemeļamerikas personālvadības īpatnības | 21 |
2.1. | Eiropas personālvadības īpatnības | 22 |
2.3. | Japāņu personālvadības specifika | 24 |
2.4. | Salīdzināšanas analīze personālvadības pieejām | 32 |
3. | Japānas menedžmenta elementu pielietojuma iespēju izpēte Latvijas uzņēmumos “A”, “B” un “C” | 36 |
Secinājumi un priekšlikumi | 62 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 67 |
Ievads
No mūsdienu vadības teorijas kā zinātnes rašanās brīža līdz sešdesmitajiem gadiem firmas vadība tika skatīta kā slēgta sistēma. Pamazām vadības jēga nonāca līdz tam, ka efektīva ražošanas struktūru funkcionēšana, maksimālas peļņas gūšana, kas īpaši aktuāla tirgus nosacījumos, iespējama tikai tad, ja firmas intereses un mērķi ir vienādi ar personāla, jeb strādnieku un darbinieku interesēm.
Pēdējos gados ražošanas uzņēmumu vadības zinātnē vērojamas krasas izmaiņas sapratnē par personāla svarīgo nozīmi uzņēmuma darbībā. Atšķirībā no vispārpieņemtajiem uzskatiem, kas ekonomiski personālu ieslēdz tēriņu kategorijā, kas pakļauti lielai kontrolei un iespējamajai samazināšanai, parādījās cilvēkresursu vadības koncepcija, saskaņā ar kuru, personāls ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma resursiem, kas pēc savas ekonomiskās dabas tiecas pēc efektīvas un daudzveidīgas vadības, kā nepieciešamu faktoru iekļaujot profesionālo un strukturālo personāla attīstību.
Vēl trīsdesmitajos gados K. Macusita (1988) apzinājās nepieciešamību pēc dziļas, daudzpusīgas izpētes par to, kā apieties ar cilvēku kā ar ekonomiskā mehānisma galveno elementu, bet kas pēc savas būtības ir trausls, attiecīgi nedrošs, pieprasošs nevainojamu vadības kontroli. Pateicoties viņa idejai, vadība Japāņu sistēmā kļuva par stingras hierarhijas prioritāšu triādi – cilvēks, finanses, tehnoloģija (Matsushita K. 1988).
Personālvadība iekļauj sevī daudzus sastādošos elementus. Starp tiem: korporatīvā kultūra, kadru politika, attiecības kolektīvā, sociāli psiholoģiskie vadības aspekti. Nozīmīgu vietu ieņem ražošanas paaugstināšanas iespēju noteikšana, izaugsmes iespēju iniciatīvas, kā arī strādnieku motivācija un stimulēšana. Pasaules konkurence un izmainījušies patērētāju uzskati izsauca izmaiņas kompānijas filozofijā un attiecīgi korporatīvajā kultūrā. Vēl jo vairāk, strādnieku prasības un vēlmes saistītas ar vēlēšanos vairāk darboties savu problēmu risināšanā, piespieda vadību pārdomāt kompāniju praktiskās funkcionēšanas būtību. Sabiedrības viedoklis noteiktā līmenī iedarbojās uz korporatīvo uzvedību un korporatīvo produktivitāti.
Pasaules tirgus vadības praksē vērojama dažādu vadības modeļu eksistēšana, piemēram, amerikāņu, eiropiešu un japāņu, kas atspoguļo mūsdienīgā menedžmenta internacionalizāciju. Japāņu pieredze darbā ar personālu dod iespēju iemācīt darbinieku un vadītāju strādāt tā, lai tas spētu savu ekonomiku virzīt pa pareizo attīstības trajektoriju, panākt augstu efektivitāti bez materiālas stimulēšanas. Japāņu menedžmenta izpratne droši vien palīdzēs Latvijas saimnieciskajiem darbiniekiem, ekonomistiem un biznesmeņiem dziļāk tikt skaidrībā ar savas valsts ekonomiku, dos izaugsmes iespēju uzņēmumu darbības sfērā, kā arī ražošanā. Vēl jo vairāk uzņēmumi, kas strādā “japāņu stilā” ir jau izveidoti un veiksmīgi funkcionē ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Taizemē un daudzās citās valstīs.
Pētījuma mērķis: noteikt iespēju iesaistīt Japāņu menedžmenta elementus Latvijas uzņēmumu „A”, „B” un „C” personāla vadībā.
Pētījuma uzdevumi:
- aplūkot personāla vadības nozīmi un tās attīstības posmus;
- izpētīt personāla vadības funkcijas un uzdevumus mūsdienu organizācijās “A”, “B” un “C”;
- izanalizēt tādu zinātnieku kā D. Makgregors un V. Ouči teorijas un uzskatus par personāla vadības perspektīvām;
- aplūkot personāla vadības pieeju īpatnības Eiropas, ASV un Japāņu menedžmentā, kā arī veikt salīdzinošo analīzi;
- novērtēt esošo un vēlamo korporatīvās kultūras un organizācijas “A”, “B” un “C” vadības stila stāvokli;
- izcelt visnozīmīgākos korporatīvās kultūras un vadības stila komponentus vadoties pēc uzņēmuma mērķiem;
- novērtēt iespēju izmantot Japāņu menedžmenta elementus Latvijas organizācijās “A”, “B” un “C”.
Pētījuma objekts: personāla vadības sistēma
Pētījuma priekšmets: personāla vadība organizācijās “A”, “B” un “C”.
Pētījuma hipotēze: mūsdienu Latvijas biznesa apstākļos Japāņu menedžmenta elementu izmantošana ir apgrūtināta menedžeru zināšanu un organizāciju resursu nepietiekamības dēļ.
…
(“A”, “B” un “C” uzņēmumu praksē) Pēdējā laikā uzņēmumu vadība un personālvadība kļuva par profesionālās darbības veidu, kur personālvadība ir viens no svarīgākajiem aspektiem vadības teorijā un praksē. Cilvēku vadīšana bez šaubām ieņem svarīgu nozīmi visās organizācijās – lielās un mazās, komerciālās un nekomerciālā, rūpniecisku un darbojošos apkalpojoša sfērā. Personālvadība ir menedžmenta daļa, kas skar strādājošos darbiniekus un to savstarpējās attiecības uzņēmuma ietvaros. Tā mērķis ir apvienot un attīstīt vīriešu un sieviešu cenšanos, kas sastāda uzņēmumu, efektīvas darba organizācijas ietvaros un, ievērojot katra darbinieka un darba grupu labklājību, censties panākt, lai tie pēc iespējas labāk strādātu kompānijas labā. Japānas personāla vadības analīzē izraisa īpašu interesi, tā kā dod iespēju daudz pilnīgāk izmantot personāla zināšanas un prasmes mērķu sasniegšanai organizācijas labā. Viens no japāņu menedžmenta pamatelementiem institucionālā (salīgšana uz mūža garumu, algas pielikums līdz ar vecumu, arodbiedrības pasākumi) un kultūras vadības struktūras (reputāciju sistēma, rūpes par darbinieku, motivācija, kompetentums, lojalitāte, organizatoriskā kultūra ). Viens no Japānas menedžmenta atslēgu elementiem ir korporatīvā kultūra. Jēdziens “korporatīvā kultūra” ienāca attīstītu valstu ikdienas apritē pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad radās savstarpējo attiecību nokārtošanas nepieciešamība iekšpus lielām firmām un korporācijām, kā arī to vietu apzināšana ekonomiskas, tirdznieciskas un rūpnieciskas infrastruktūras sakaros (Elvessons M. 2005).
- Japāņu menedžmenta elementu izmantošanas iespējas Latvijas uzņēmumu personālvadības sfērā
- Personālvadības analīze SIA "N"
- SIA "Sev esmu labākais kalps" iekšējās un ārējās vides raksturojums
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!SIA "Sev esmu labākais kalps" iekšējās un ārējās vides raksturojums
Дипломная для университета75
-
Personālvadības analīze SIA "N"
Дипломная для университета54
Оцененный! -
Personālvadības procesu analīze
Дипломная для университета70
Оцененный! -
Iekšējās kontroles pilnveides iespējas
Дипломная для университета57
-
Personālvadības pilnveidošanas iespējas uzņēmumā SIA "XXX"
Дипломная для университета97
Оцененный!