Kā jebkurā demokrātiskā valstī Latvijas pašvaldību budžeti ir valsts budžeta neatņemamā sastāvdaļa, un vietējas varas iestāžu budžeti ietekmē kopējo valsts attīstību. Pašvaldību darbība ir vērsta uz tās pastāvīgiem iedzīvotājiem, tāpēc pašvaldību budžeti galvenokārt tiek veidoti, lai apmierinātu vietējo iedzīvotāju vajadzības un vēlmes. Jelgavas pašvaldības finanšu politika 2009.gadā ir vērsta uz pilsētas attīstības saglabāšanu, jo tieši pašvaldība ir galvenais investors pilsētas infrastruktūras un transporta, sporta un kultūras, izglītības un sociālajā jomās.
Pastāvošā ekonomiskajā situācijā pašvaldībām ir grūtības sabalansētā budžeta sastādīšanas procesā, jo plānotie ieņēmumi ir krietni mazāki nekā iepriekšējos gados. Ņemot vērā valstī pasludināto taupības politiku Jelgavas pašvaldības kopbudžeta apjoms 2009.gadā prognozēts 41 381 743 latu apmērā, tajā skaitā 39 509 707 latu pamatbudžeta ieņēmumi un 1 872 036 latu speciālā budžeta ieņēmumi. Plānotais budžets nodrošina visu pašvaldības funkciju izpildi un tās institūciju darbību, samazināti tikai apjomi. Taču ievērojot bezdarba līmeņa palielināšanos, kas aprīlī sastādīja 9.5%, izdevumi sociālajiem pabalstiem plānoti nedaudz lielākā apmērā, jo ekonomiskas krīzes laikā tieši sociālā joma ir izvēlēta par prioritāti.
Bakalaura darba izstrādāšanas laikā tika izpildīti visi darba uzdevumi un izvirzītais mērķis izpētīt Jelgavas pašvaldības budžeta veidošanas problēmas tika sasniegts. Izanalizējot Jelgavas pilsētas budžetu pēdējo 5 gadu laikā, autore var atzīmēt sekojošās galvenās problēmas:
1.Aprēķinu metodikas bieža mainība. Laika gaitā no 2005.gada līdz 2009.gadam 2 reizes mainījās ieņēmumu un izdevumu klasifikācija, kas traucē budžeta finanšu līdzekļu plānošanu un uzskaiti, kā arī budžeta izpildes procesa apkopošanu.
2.Nodokļu ieņēmumu strauja sarūkšana, kas ekonomiskās krīzes dēļ turpināsies arī tālāk. Šī situācija varētu apdraudēt nākamo gadu budžetus.
3.Aizliegums pašvaldībām aizņemties kredītresursus un uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības, izņemot ES struktūrfondu līdzekļu apguvei.
4.Būtisks līdzekļu samazinājums izglītības jomā. Salīdzinot ar 2008.gada izdevumiem, 2009.gada plānā izglītībai pieredzēts gandrīz par 5 milj. latu mazāks finansējums.
5.Jelgavas pašvaldības specialā budžeta izdevumu daļā tiek atspoguļoti tikai iztērētie ieņēmumu apjomi, bet nav atspoguļoti konkrētie mērķi, kādiem tiek izlietoti naudas līdzekļi. Sabiedrībai nav iespēju uzzināt tieši kādiem nolūkiem tiek tērēti iegūti ieņēmumi.
6.Specialā budžetā katra gada beigās paliek atlikums, kuru varētu izlietot ielu remonta darbiem. …
