Secinājumi:
1. Romiešu tiesībās izpratnes par juridisko personu kā atsevišķu veidojumu nebija, tomēr līdz ar saimnieciskās apgrozības attīstību, praksē bija vērojama apvienību veidošanās, kuras apvienoja un ietvēra sevī vairākas personas un viņa kapitālu, vienā kopējā vienībā. Šādas vienības tika dēvētas par korporācijām. Šādu vienību pastāvēšana savā ziņā uzskatāma par pirmajām pazīmēm, kad romiešu tiesību zinātnieki varēja runāt par juridisko personu pastāvēšanas priekšnoteikumiem;
2. Dažādos valstu ekonomiskos attīstības etapos galvenajā lomā tika virzītas dažādas juridisko personu pazīmes, atkarībā no tā, kāda bija institūta pastāvošā darbības pamatfunkcija noteiktajā laika posmā. Zinātnisko uzskatu attīstība kopumā atainoja un joprojām ataino juridiskās personas institūta evolūciju;
3. Kriminālatbildība ir vissmagākais juridiskās atbildības veids, ņemot vērā kā civiltiesiskās, tā arī administratīvās atbildības veida īpatnības, kura iestājas par sabiedrībai visbīstamāko pārkāpumu – noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Kriminālatbildības noteikšanai ir jāpastāv īpašo nosacījumu kārtībai, kas kalpo par pamatu juridiskās personas saukšanai pie kriminālatbildības;
4. Pateicoties likuma “Par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildi” piemērošanas procesa kārtībai, likumdevējs ir uzsācis juridiskās personas kriminālatbildības problēmas risināšanas pasākumu kopuma apzināšanu, kas jau tagad ļauj nodrošināt labākus apstākļus uzņēmējdarbības videi un tās caurskatāmībai;
5. Izmantojot ārvalstu kriminālatbildības piemērošanas modeli juridiskajām personām, Latvijas likumdevējs faktiski šos juridiskajām personām piemērojamos piespiedu līdzekļus nav iekļāvis Krimināllikumā noteiktajā kriminālsodu grupā, bet gan radījis speciālu kriminālsodu sistēmai paralēli pastāvošu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu mehānisma kopu, līdzās jau esošajiem citiem piespiedu līdzekļiem, kas nav kriminālsodi (piemēram, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi nepilngadīgajiem);…