SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba izstrādes gaitā autors ir izvirzījis sekojošus secinājumus:
1. Patlaban ir radīts likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” ar mērķi ieviest regulējumu pārejai uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem lai novērstu situāciju, ka šobrīd maksātnespēju regulē trīs likumi.
2. Juridiskās personas maksātnespējas process var tikt ierosināts, pamatojoties uz juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kurā juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis deklarē tās maksātnespēju. Maksātnespējas procesa pieteikumu ir tiesīgs iesniegt gan parādnieks, gan kreditors. Maksātnespējas procesu ilgums var būt vairāki gadi.
3. Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu.
4. Maksātnespējas likums radīts, lai sabalansētu īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmuma, kura darbībā vērojamas maksātnespējas pazīmes, intereses ar viņa kreditoru interesēm, kas vēlas atgūt parādus, un izbēgt no tūlītējas maksātnespējas un likvidācijas.
5. Likumā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās ir iespēja izmantot divus pamata procesus: tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesu.
6. Tiesiskās aizsardzības process ir Maksātnespējas likuma instruments, ar kura palīdzību ir iespējams uzņēmumu atgriezt pie efektīvas komercdarbības.
7. Tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu tiesai var lūgt jebkura finansiālajās grūtībās nonākusi juridiskā persona parādnieks iesniedzot tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un tiesiskās aizsardzības procesa plānu, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākta juridiskās personas likvidācija vai šai juridiskajai personai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.
8. Sākot ar 2008. gada 1.janvāri katra uzņēmuma vadītājam ir iespēja sekot līdzi savu kreditoru darbībai, jo darbu ir uzsācis Maksātnespējas reģistrs, kurā ir pieejami dati par maksātnespējīgām juridiskajām un arī fiziskajām personām, kā arī izsolēm.
9. Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci – tiesai, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, jāizvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamība vai neesamība. Attiecīgi pēc konstatētā jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu, vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā.
…
