Mūsdienās nemainīga ir tikai viena lieta – nemitīgas pārmaiņas. Šo teicienu šobrīd var attiecināt teju uz visiem pasaulē notiekošajiem procesiem, tajā skaitā arī darba tirgu. Pasaules ekonomikas globalizācija, informācijas tehnoloģiju attīstība, pakalpojumu nozares pieaugums iekšzemes kopprodukta struktūrā ir tikai daži no procesiem, kas izvirza aizvien jaunas prasības cilvēkresursiem. Jau šobrīd tiek izteikts apgalvojums, ka divdesmit pirmajā gadsimtā viens darbs visam mūžam drīzāk būs izņēmums nekā likumsakarība, jo minētie procesi nemitīgi maina darba tirgu, liekot izzust vēl nesen pieprasītām profesijām un radot pieprasījumu pēc gluži jaunām. Līdz ar to karjeras maiņa ir process, kas kļūs par aizvien biežāku parādību mūsu dzīvēs.
Literatūrā ir dotas vairākas karjeras maiņas definīcijas – ar tām bieži vien tiek saprastas jebkādas pārmaiņas cilvēka darbā, taču šajā pētījumā ar karjeras maiņu tiks saprastas nozīmīgas pārmaiņas darba pienākumos vai darba kontekstā – profesijas, darbības nozares maiņa, pāriešana no publiskā sektora uz privāto un otrādi, kā arī algota darbinieka kļūšana par pašnodarbināto personu vai uzņēmēju , kā arī pretējais process.
Karjeras maiņas sekas tautsaimniecības kontekstā var būt divējādas – negatīvas – ja tās rodas nesakārtota darba tirgus rezultātā, kad cilvēki aiziet no kādas sabiedrībai vajadzīgas profesijas, vai arī pozitīvas – piemēram, ja nepieprasītu profesiju pārstāvji pārkvalificējas vai arī kāds algots darbinieks kļūst par uzņēmēju un rada jaunas darba vietas. Karjeras maiņa ir cieši saistīta ar cilvēka motivāciju, tāpēc šajā darbā karjeras maiņa tiks skatīta kontekstā ar plašāk pazīstamajām satura un procesa motivācijas teorijām.
Pētījuma mērķis ir dziļāk iepazīt karjeras maiņas procesu Latvijā, noskaidrot galvenos motivējošos faktorus šī lēmuma pieņemšanā, izpētīt, kādas iespējas, veicot karjeras maiņu, izmanto Latvijas iedzīvotāji, identificēt citus aspektus, kas saistīti ar karjeras maiņu, kā arī sniegt priekšlikumus karjeras maiņas procesa atvieglošanai. Lai īstenotu šos mērķus pētījumam tika izvirzīti šādi galvenie uzdevumi:
Iepazīties ar latviešu un ārvalstu literatūru par karjeras maiņas jautājumiem;
Apzināt un iepazīties ar galvenajiem politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, kas var ietekmēt karjeras maiņas procesu;
Apzināt un iepazīties ar Latvijā veiktajiem pētījumiem, kas saistīti ar karjeras maiņas jautājumiem;
Sagatavot un veikt strukturētās intervijas ar personām, kas veikušas karjeras maiņu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, lai noskaidrotu galvenos motivējošos faktorus karjeras maiņas lēmuma pieņemšanā un citus ar karjeras maiņu saistītos aspektus;
Salīdzināt iegūtos datus ar Latvijā līdz šim veiktajiem pētījumiem, kā arī veikt to salīdzinošu analīzi kontekstā ar teoriju;
Sniegt vērtējumu par karjeras maiņas lomu, motivējošajiem faktoriem un iespējām Latvijā, kā arī sagatavot priekšlikumus karjeras maiņas procesa atvieglošanai.
Darbs sastāv no četrām nodaļām ar apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā aplūkotas plašāk pazīstamās motivācijas teorijas, kā arī motivācija kontekstā ar karjeras maiņu. Otrajā nodaļā sniegti teorijā sastopamie karjeras modeļu raksturojumi, karjeras maiņas definīcijas un virzieni, kā arī apskatīti karjeras maiņas iemesli un pārmaiņu process. Trešajā nodaļā aprakstīts šī darba ietvaros veiktais pētījums, tā metodoloģija un iegūtie rezultāti. Ceturtajā nodaļā apskatīti nozīmīgākie normatīvie akti un politikas dokumenti, kas var ietekmēt karjeras maiņas procesu, kā arī pētījuma dati salīdzināti ar citu Latvijā veikto pētījumu datiem.
Pētījumā tika izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes – speciālās literatūras analīze, kā arī strukturētās intervijas ar personām, kas veikušas karjeras maiņu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Intervijas tika veiktas gan sarunu veidā klātienē, gan pa tālruni, gan arī izmantojot sakaru līdzekli elektroniskajā vidē Skype. Pētījums tika veikts 2008.gada aprīlī un tā rezultāti tika salīdzināti ar Latvijā veiktajiem pētījumiem, kas saistīti ar karjeras maiņu- „Darbaspēka profesionālā mobilitāte”, „Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” un citiem (36, 35).
Pētījuma rezultātā iegūtos datus un izstrādātos priekšlikumus savā darbā var izmantot gan valsts politikas veidotāji, gan arī iestāžu un personāla vadītāji. …
