Kārtības policijas inspektora tiesiskās darbības aspekti, konstatējot vardarbību ģimenē

NOBEIGUMS
Studiju darba izstrādes gaitā autors nonāca pie vairākiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Secinājums: no esošās prakses var secināt, ka varmāku, kurš tika nošķirts no ģimenes nav kur izmitināt. Šādām personām parasti nav naudas līdzekļu, lai dzīvotu viesnīcās un radinieki parasti izvairās no saskarsmes ar šādām personām. Personas, kuras palikušas bez mājvietas un iztikas līdzekļiem spiestas veikt noziedzīgus nodarījumus, lai izdzīvotu. Kā arī nevienā normatīvajā aktā nav atrunāta situācija, kā rīkoties, ja varmāka ir invalīds, piemēram, pārvietojas tikai ar invalīdu ratiņiem.
Priekšlikums: Tāpēc autors uzskata, šajā situācijā Latvijai jāņem piemērs no Lietuvas, kur jau tiesību normā ir noteikts, ka agresoru ir jāizmitina sociālā miteklī un nodrošināt viņam speciālistu palīdzību un šī palīdzība tiek balstīta uz valsts finansējumu. Pēc autora domām, Latvijā šo problēmu ir iespējams atrisināt, ka Valsts policija sadarbojoties kopā ar attiecīgo pašvaldību vienotos par iespējām, ka šādām personām bez jebkādas samaksas atļauts atrasties attiecīgajā, piemēram, nakts patversmē vai sociālā istabā. Šāds risinājums, pēc autora domām, atvieglotu policijas darbu, jo nošķirtā persona nebūtu spiesta vai pamudināta izdzīvošanas nolūkā veikt noziedzīgus nodarījumus. Galvenokārt, policijas darbiniekiem, ir jāatceras, ka varmāka ir arī persona, par kuras drošību policijai ir jārūpējas un jāizprot viņa vardarbīgā uzvedība un jāstimulē meklēt palīdzība, jo uz doto brīdi ir radies priekšstats, ka pieņemot vai izpildot lēmumu par nošķiršanu, tiek ievērotas tikai cietušā tiesības, bet varmākam, kurš iespējams vēlas iemācīties kontrolēt savu vardarbīgo uzvedību tiek „izmests” no mājām, bez iztikas un naktsmājām, kas varmākā rada vēl lielākas dusmas un stiprāku tieksmi pēc vardarbības pret cietušo.
…