Mežrūpniecība ir otra lielākā rūpniecības nozare Latvijā. No visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, kokapstrādē strādā aptuveni 4,5%.[1.] Daudzos kokapstrādes procesos darbinieki ir pakļauti darba vides riska faktoram, jo produktu ražošanas (apstrādes) procesā tiek izmantotas krāsas un lakas, no kurām izdalās ķīmisko vielu aerosoli. Katrai ķīmiskajai vielai ir noteikta pieļaujamā koncentrācija darba vides gaisā pēc Latvijas valsts standarta LVS 89:1998 (2004) „Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā”. Jo ilgāka saskare ar ķīmiskajām vielām, jo lielāks risks saindēties. Tādēļ bieži darbinieki cieš no akūtām un hroniskām elpceļu slimībām, asins sistēmas slimībām, nervu sistēmas slimībām, jaunveidojumiem un ādas slimībām.[2.,3.]
Krāsās un lakās par organiskajiem šķīdinātājiem izmantotās vielas ir: acetāti (metil-, etil-, butilacetāti), celosolvi (metil-, etil-, butilcelosolvi), aromātiskie ogļūdeņraži (ksilols, toluols, etilbenzols), alifātiskie ogļūdeņraži (vaitspirts, heksāns) u.c. Pārsvarā visas šīs ķīmiskās vielas apvieno līdzīga iedarbība uz cilvēka organismu – tās ir toksiskas ieelpojot un norijot, iedarbojoties (iesūcas) caur ādu. Kairina acu un elpceļu gļotādu. Lielākās koncentrācijās var būt narkotiskas un radīt orgānu funkciju traucējumus. Daži no tiem ir kancerogēni un reprotoksiski (piemēram, heksāns, vaitspirts, toluols, metilcelosolvs).[3. – 7.]
Šīs vielas izmanto ne tikai krāsu industrijā, bet arī gumijas un ādas ražošanā (heksāns, ksilols) [8.,9.], dezinfektantu un pesticīdu ražošanā (toluols, butilcelosolvs) [10.,11.], kosmētikas ražošanas procesos (metilacetāts) [12.], kā degvielas sastāvdaļu (etilcelosolvs) [13.], arī eļļu ekstrahēšanai no sēklām (heksāns) [14.] u.c. procesos.
Latvijas kokapstrādes uzņēmumu darba vides gaisā tika noteiktas 24 vielas (pēc datu bāzes), un visbiežāk konstatētās vielas bija toluols, butilacetāts, oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, ksilols, etilacetāts, butilspirts, summāri ogļūdeņraži, formaldehīds un izopropanols. Visvairāk ķīmisko vielu noteikts lakošanas darbos, kur tika atrastas tādas vielas kā toluols, butilacetāts, ksilols u.c.
Lielākā daļa mērījumu (~ 67 %) tika veikti Rīgas reģionā. Pārsvarā ķīmiskās vielas tika mērītas mēbeļu ražošanas nozarē. Bez ķīmisko vielu klātbūtnes kokapstrādes uzņēmumos, kur veic krāsošanas un līmēšanas darbus, tika noteikta arī trokšņa un putekļu klātbūtne.
Darba mērķis:
Noteikt ķīmisko vielu koncentrāciju Latvijas kokapstrādes uzņēmumos.
Darba uzdevumi:
1.Veikt patreizējās situācijas analīzi un tās dinamiku kokapstrādes uzņēmumos pēc datu bāzes;
2.Analizēt pieejamo literatūru;
3.Apskatīt informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēka organismu;
4.Izvirzīt nākotnes prognozes un vīzijas.
Hipotēze:
Kokapstrādes uzņēmumos nodarbinātie strādnieki ir pakļauti augstai ķīmisko vielu ekspozīcijai.…
