Дипломная
Гуманитарные науки
Педагогика
Kino kā pedagoģijas līdzeklis vērtīborientācijas veidošan...-
Kino kā pedagoģijas līdzeklis vērtīborientācijas veidošanās procesā augstskolās
Nr. | Название главы | Стр. |
Apzīmējumu saraksts | 3 | |
Anotācija | 4 | |
Ievads | 6 | |
1. | Vērtību un vērtīborientācijas teorētiskā izpratne | 8 |
1.1. | Vērtību veidošanas teorētiskie pamati pedagoģijā: vēsturiskā pieredze | 8 |
1.2. | Vērtību veidošanas pedagoģiskajā procesā | 12 |
2. | Kino izmantošanas iespējas pedagoģiskajā procesā | 13 |
2.1. | Kino stilistika un tas izmantošana pedagoģiskajā procesā | 13 |
2.3. | Kino izmantošanas iespējas vērtīborientācijas veidošana | 18 |
3. | Klasiskā kino izmantošana tradicionālo vērtību veidošanas procesā | 21 |
3.1. | Dokumentālā kino pedagoģija | 21 |
3.2. | Spēlfilmu semantikas analīze | 24 |
4. | Pedagoģiskā pieredze kino tradicionālo vērtību veidošanas procesā augstskolā | 30 |
4.1. | Kino augstskolas pedagoģiskajā procesā | 30 |
4.2. | Pētījuma metodoloģija | 35 |
4.3. | Kvazieksperimentālo pētījumu rezultati | 37 |
4.4. | Intervijas atklātā pieredze | 39 |
Nobeigums | 40 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 42 | |
Pielikumi | 54 |
Nobeigums
Maģistra darba izstrādē tika apkopotas un analizētas kino didaktikas pielietojums pedagoģijā tradicionālo vērtību veidošanās procesā. Par nozīmīgākajām kino komunikatīvajām funkcijām tika atzītas informatīvā funkcija, izklaides un audzinošā funkcija, kura palielina kino skatītāju psiholoģisko un emocionālo kompetenci. Tā kā maģistra darbs bija veltīts kino pedagoģijas izpētei, bija svarīgi analizēt, kāda ir kino mākslas būtība, kas ir kopīgais un atšķirīgais kino veidos un kāds ir auditorijas statistikas rādītājs. Pētījuma rezultātā secināts, ka dokumentālais kino, vairāk kā citas kino formas atspoguļo sociālos, politiskos un ekonomiskos procesus.
Tādēļ pedagoģiskajā procesā svarīgi ir akcentēt mākslas filmu izklaides un komunikatīvo funkciju ar skatītāju. Tieši tas rosina aizdomāties mūsdienu informatīvajā laikmetā par klasiskām vērtībām. Mūsdienās intelektuālais kino ir sabiedrības duālisma paudējs, politisks ierocis un „Kolektīvās apziľas‖ virzītājs, kas sabiedrībā liek domāt patstāvīgi un novērtēt savas zemes un kultūras mantojumu. Analizējot kino auditorijas vēlmes, jāsecina, ka lielākā daļa respondentu ir negatīva attieksme pret komerciālo kino. Pedagoģiskajā procesā augstu tiek vērtēta video darbu veidošana un auditorijas pieprasījums pēc mēmā kino. Respondenti, kuri piedalījās aptaujā, ievērojamā vairākumā uzsvēra kultūras mantojuma un nacionālā kino nozīmi. Svarīgi ir motivēt un ieinteresēt auditoriju tiekties pēc klasiskās kultūras. Potenciāls mūsdienu intelektuālā kino cienītājus saista vienota vīzija par aizgājušo laikmetu un vērtībām. Jāmotivē auditorija novērtēt kino arhaiskos pirmsākumus un izvēlēties kvalitatīvu kino, kas atbilst Eiropas vispārcilvēciskajām vērtībām. Sabiedrība jāvirza patstāvīgi apzināties savas semantiskās saknes un izvēlēties kultūru ar Eiropas un Amerikas kristīgās kultūras tradīcijām. Kino industrijas pārstāvjiem būtu jātiecas pēc klasisko jeb tradicionālo vērtību atjaunināšanas Latvijā un Eiropā.…
Par kino izgudrotāju amerikāņi sauc elektriskās spuldzītes tēvu Edisonu, Eiropieši brāļus Limjērus. Pirmais publiskais kino seanss notika Parīzē, Grand kafe zālē, 1895. gada decembrī ar Luī un Ogista Limjēru piedalīšanos. Visrevolucionārākie meklējumi kino jomā tika veikti 20. gs 20. gados, kad mākslinieki uztvēra jaunas formas un ‗kolektīvisma‘ iespaidā spēja radīt kino sintēzi ar jaunu sapratni par pasaules kultūru. Režisors 20. gs. 20. gados ir filmas galvenais mākslinieks un filmas idejas autors, kas pārstāvēja avangarda mākslas kustības: ekspresionismu, impresionismu, neoklasicismu un sirreālismu. (Naumanis, Rietuma, 2005., 67.). Kino teorētiķis un režisors S. Eizenšteins ieviesa jēdzienu „filmas valoda" un ar montāžas tehnikas palīdzību rosināja skatītājos apjaust psihes nepārtraukto darbības analīzi un domāšanas atgriezenisko saikni ar pagātni, tagadni, nākotni. Tikai domājot par nākotni vai nākošo kadru, indivīds rada jaunu neatkārtojamo realitāti. Kino māksla, analizējot tēla iekšējo pasauli, akcentē psiholoģisko kompetenci un empātiju, kas ir kā izziņas instruments un tiek piedāvāts saistībā ar emociju ietekmi uz cilvēka domāšanas stila izvēli. Pārdzīvojuma unikalitāte atklājas pārdzīvojuma pieredzes izpratnē, kuras atrisinājums liek pamatus visai turpmākās dzīves psiholoģijas ievirzei kino filozofiskajiem meklējumiem. Pieredzes izpratne un refleksija ir cieši saistīta ar personības iekšējo vērtību sistēmu un kultūru. Pārdzīvojuma process ir kritisku situāciju pārvarēšanas psiholoģiskās izpētes subjekts, kas kino didaktikā ir svarīgs komponents. Kino mākslā un pedagoģijā pārdzīvojumu izprotam kā psiholoģiski motivētu darbības procesu, kurā mainās pasaules uztveres psiholoģiskais novērtējums, un tā rezultātā apziņas un dzīves pašrealizācija nostiprina sevis atspoguļojumu un pašvērtējumu ietekmējot apziņas vērtības sistēmu.
- Kino kā pedagoģijas līdzeklis vērtīborientācijas veidošanās procesā augstskolās
- Pedagoģijas psiholoģiskā analīze
- Vērtīborientācijas sekmēšana daiļliteratūras uztveres procesā vecākajā pirmsskolas vecumā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Projekts kā personības attīstības līdzeklis sākumskolā
Дипломная для университета67
-
Bērnu vajadzības kā intelektuālās attīstības virzītājs
Дипломная для университета70
-
Rotaļa kā estētiskās audzināšanas līdzeklis
Дипломная для университета53
-
Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs kā projektu metode
Дипломная для университета50
Оцененный! -
Literatūra kā bērnu radošās darbības sekmētāja vecākajā pirmsskolas vecumā
Дипломная для университета59
Оцененный!