Pēdējos gados viens no ES politikas mērķiem bija attīstīt koģenerāciju kā līdzekli ogļskābās gāzes emisiju samazināšanai, primārās enerģijas ekonomijai un enerģijas piegādes drošības palielināšanai. Bet elektroenerģijas tirgus liberalizācijas sākums ap 1990. gadu atstāja postošu iespaidu uz koģenerācijas attīstību un atgūšanās no šiem grūtajiem gadiem bija lēna. Tagad koģenerācijas perspektīvas ir daudz labākas.
Tiek sagaidīts, ka dabas gāze saglabāsies kā galvenais kurināmais lielākajai daļai jauno koģenerācijas projektu un nodrošinās pieaugošu Eiropas primārās enerģijas pieprasījuma daļu visos sektoros. Tiek paredzēts, ka pieprasījums pieaugs par 2,5% gadā, ko ierobežos relatīvi augsti patēriņa nodokļi un noteikumi atjaunojamo energoresursu kurināmā izmantošanai. Pieaugošā gāzes daļa, kas tiks izmantota visā ES, tiks importēta no Krievijas, Norvēģijas un Alžīrijas.
Latvijā maz uzmanības pievērš koģenerācijas attīstībai. Būt par energoneatkarīgo valsti ir visaktuālākā problēma šodien. Latvijā koģenerācijas iespējas ir kolosālas, bet to tehnoloģiju ieviešanas procesu bremzē lielas finansiālas ieguldījumu izmaksas.
Mana darba mērķis – pamatojums koģenerācijas stacijai katlu majā Ganību 71, Jelgavā.
Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Speciālas literatūras studijas par koģenerācijas tehnoloģijām pasaulē un Latvijā;
2.Precizēt normatīvo bāzi koģenerācijas stacijas projektam Latvijā;
3.Izpētīt un pamatot tehniski – ekonomiskos nosacījumus konkrētam projektam;
4.Izstrādāt projekta ieviešanas ekoloģisko novērtējumu;
5.Noteikt izvēlētā projekta ekonomisko efektivitāti, t.s. atmaksāšanās laiku.
Koģenerācija ir enerģijas pārveides process, kurā noris vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā, iekārtai raksturīgā elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecībā. Ar enerģiju attiecību saprot visas izstrādātās elektroenerģijas attiecību pret patērētājam nodoto siltumenerģiju. Attiecību pieņemts apzīmēt ar α (turpmāk tekstā α-vērtība) un tā ir koģenerācijas sistēmas kvalitātes rādītājs, kas raksturo cik kWh elektroenerģijas var izstrādāt uz vienu kWh patērētājam atdotās un lietderīgi izmantotās siltumenerģijas patēriņa bāzes. Reālās koģenerācijas iekārtās α iekļaujas diapazonā 0.2 ... 1.5 un jo augstāka tā vērtība, jo kvalitatīvāk darbojas koģenerācijas sistēma [1].
Šis rādītājs raksturo arī koģenerācijas sistēmu termisko dzinēju iespējas elektroenerģijas izstrādē un ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tajā skaitā:
siltuma patēriņa – slodzes;
siltuma nesēja veida (tvaiks, ūdens);
siltuma nesēja parametriem (temperatūra, spiediens) [1].
Tāpēc norādot α-vērtības, var runāt par vidējām vērtībām vai vērtību diapazonu. Dažādu koģenerācijas staciju pamattehnoloģiju inženiertehniskais salīdzinājums dots 1.1 tabulā [1].…
