Дипломная
Предпринимательство и право
Экономика
Konkurences tiesību mijiedarbība ar publisko iepirkumu re...Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 6 | |
1. | PUBLISKO IEPIRKUMU TIESISKAIS REGULĒJUMS | 10 |
1.1. | Publiskā iepirkuma regulējuma attīstība | 11 |
1.2. | Publiskā iepirkuma starptautiskais regulējums | 11 |
1.3. | Publiskā iepirkuma nacionālais regulējums | 14 |
2. | PUBLISKĀ IEPIRKUMA SISTĒMA EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ | 18 |
2.1. | Publiskā iepirkuma mērķi | 20 |
2.2. | Publiskā iepirkuma veidi un process | 22 |
3. | BRĪVĀ KONKURENCE PUBLISKO IEPIRKUMU JOMĀ | 24 |
3.1. | Konkurences definīcija un teorijas | 27 |
3.2. | Konkurences politika | 29 |
4. | GALVENĀS KONKURENCES PROBLĒMAS PUBLISKAJĀ IEPIRKUMĀ | 32 |
4.1. | Korupcija | 33 |
4.2. | Aizliegtas vienošanās | 37 |
4.3. | Brīvas konkurences ierobežošana ar tehnisko specifikāciju palīdzību | 40 |
5. | VIENLĪDZĪGUMA UN TAISNĪGUMA PRINCIPS UN TO PIELIETOJUMS PIEGĀDĀTĀJU IZVĒRTĒŠANĀ | 44 |
5.1. | Vienlīdzības princips | 44 |
5.2. | Taisnīguma princips | 47 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 50 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 53 | |
PIELIKUMI | 60 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Secinājums.
Lielākajā daļā valsts un pašvaldību iestādēs un tām piederošajos uzņēmumos iepirkumu komisijas tiek veidotas, kā patstāvīgas struktūrvienības, kas sastāv no iepirkumu komisijas vadītāja un 3-5 komisijas locekļiem. Publiskā iepirkuma likuma 22. panta 2. daļā ir noteikts, ka „Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus” (Publisko iepirkumu likums, 2006: 22). No minētā likuma panta izriet, ka komisijai pēc būtības ir jāpārzina visas jomas, kurās varētu tikt veikti iepirkumi, un tas vai viņi to pārzina, tiek atstāts viņu pašu ziņā, jo speciālista pieaicināšana nav obligāts likuma noteikums un tas notiek pēc pašas komisijas ieskatiem. Mazajās pašvaldībās, kur iepirkumu nav pārāk daudz, komisijas arī varbūt būs kompetenta, jo iepirkumu spektrs nav ļoti plašs, bet ja ņem vērā, ka likumā nekur nav noteikta obligātā izglītības nozare, kas būtu jāpārstāv komisijas locekļiem, tad parasti to nosaka pati iestāde un visbiežākā prasībā ir juridiskā, ekonomiskā vai vadības zinības. Šādas prasības var nodrošināt iepirkumu procedūras pareizu norisi un formalitāšu noformēšanu, bet neizslēdz, ka komisijas nekompetenci tehniskajos jautājumos. Ja speciālista pieaicināšana būtu obligāta noteiktos gadījumos, kad ir iespējama komisijas nekompetence un ieinteresētība iepirkuma rezultātos, tas palielinātu, gan iepirkuma izslidināšanas brīdī izvairīties no specifikāciju piemērošanas konkrētam kandidātam, gan arī pie rezultātu apkopošanas – izvērtēt kandidātu piemērotību.
1. Priekšlikums
Publisko iepirkuma likuma 22. panta 2. daļu izteikt šādā redakcijā: „Izveidojot iepirkuma komisiju, ……………………………… slēdz līgumu. Iepirkumu komisija, kas izveidota atsevišķi kādam iepirkumam vai uz noteiktu laika posmu, pildot savus, pienākumus obligāti pieaicina attiecīgo jomas ekspertu.
Publisko iepirkuma likuma 22. Pantu papildināt ar 4. daļu nosakot: „ (4)Iepirkumu komisijas – pastāvīgi funkcionējošas institūcijas- locekļiem jāveic apmācība, ko nodrošina Valsts Administrācijas skola.” Kā arī jāveic attiecīgas izmaiņas Valsts Administrācijas skolas nolikumā.
2. Secinājums.
Pēc tagadējās Latvijas Republikas likumdošanas nekur nav noteikts, ka iepirkuma pasūtītājam, kuram ir izveidota iepirkumu komisija, konstatējot jebkādas pazīmes, kas norāda uz konkurences pārkāpumiem vai ir radušās aizdomas par tādiem, ir jāveic procedūras un jāinformē par to Konkurences padomi, kā rezultātā ātrāk varētu atklāt dažādus pārkāpumus iepirkumu procesā, jo pašlaik Konkurences padome un iepirkumu komisijas savā starpā nekādi nav sasaistītas.
…
Kvalifikācijas darbs “Konkurences tiesību mijiedarbība ar publisko iepirkumu regulējumu” ietver sevī autora pētījumu par publisko iepirkumu mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot brīvas konkurences ievērošanai un vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes nodrošināšanai publiskajos iepirkumos. Autors kā kvalifikācijas darba mērķi noteicis secinājumu un priekšlikumu izstrādi publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai piegādātāju brīvas konkurences, vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu ievērošanā. Mērķa sasniegšanai kopumā tika izvirzīti 5 uzdevumi, ar kuru palīdzību darba beigās autors devis 6 priekšlikumus, konkurences tiesību labākai nodrošināšanai. Kvalifikācijas darbs sastāv no piecām nodaļām, kas katra sevī ietver vairākas apakšnodaļas. Pirmajā Kvalifikācijas darba daļā ir veikta publisko iepirkumu likumdošanas bāzes izpēte un analīze gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Otrajā nodaļā apskatīti publiskā iepirkuma mērķi un process. Trešajā nodaļā konkurences teorētiskie aspekti un ceturtajā nodaļā brīvas konkurences problēmas publiskajos iepirkumos. Pēdējā nodaļā analizēts vienlīdzīguma un taisnīguma princips.
- Konkurences tiesību mijiedarbība ar publisko iepirkumu regulējumu
- Tiesību institūti un tiesību nozares
- Tiesību nozare un tiesību institūti
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Patenttiesību sistēmas lietderības un samērīguma principi tiesību filosofijas skatījumā
Дипломная для университета52
Оцененный! -
Patērētāju tiesību aizsardzības likumdošana Latvijā
Дипломная для университета77
-
Nekustamo īpašumu īpašnieku īpašumu tiesību ierobežojumi kā cilvēktiesību pārkāpums
Дипломная для университета73
Оцененный! -
Starptautisko gaisa tiesību regulējums
Дипломная для университета56
-
Zaudējumu atlīdzināšana par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem
Дипломная для университета82