-
Korejas stāvoklis
Nr. | Название главы | Стр. |
1.1. | Tevonguna valdība un reformas | |
1.2. | Sociāla (kārtas) struktūra | |
1.3. | Zemturība un zemes lietošana | |
1.4. | Amatniecība un rūpniecība | |
1.5. | Tirdzniecība | |
2.nodaļa. | Rietumu lielvalstu un Japānas koloniāla politika | |
2.1. | Koloniālo pretendēšanu sākums | |
2.2. | Japānas protektorāts | |
2.3. | Koreja pēc aneksijas | |
2.4. | Pārmaiņas Japānas koloniālā politikā | |
3.nodaļa. | Demogrāfiskie procesi un emigrācija | |
3.1. | Iedzīvotāju skaits | |
3.2. | Repatriācija Korejā | |
3.2.1. | Iedzīvotāju izkārtojuma ģeogrāfija | |
3.3. | Starptautiska migrācija | |
3.4. | Naturalizācija | |
Kopsavilkums | ||
Pielikums |
IEVADS
Diplomdarba tēmas aktualitāte.
Mūsdienu Zeme ir imigrantu planēta, kur simtiem miljonu cilvēku dzīvo ārpus savas vēsturiskās dzimtenes robežām. Attīstītās Vecās Pasaules valstis ieguva zināmu izdevīgumu no tā, ka, par veselu gadsimtu apsteidzot jauno emigrāciju, sāka pārvietoties uz ārzemēm. Šo valstu valdības, kuras bija pārliecinātas par savu pilsoņu izvietošanas ārzemēs lietderību, lika pamatus emigrācijas politikai, kura palīdz veikt ekspansiju starptautiskajā arēnā.
Pirmie emigranti savu dzimteni pameta, atstājot gados vecus vecākus, sievas, bērnus un radiniekus, lai liktu pamatus jaunai dzīvei līdz tam neapgūtās vietās, nomaļās vietās, tuksnešos bez ūdens, necaurejamos džungļos. Tēlaini izsakoties, pirmā imigrantu paaudze iesēja jaunās dzīves sēklas, otrā – apstrādāja dzinumus, trešā – novāca ražu.
Korejiešu imigrācijas vēsturei ir vairāk kā simts gadu. Korejas imigranti visās jaunajās mītnes zemēs izcieta ne mazums grūtību un ierobežojumu, pārdzīvoja traģēdijas un diskrimināciju, tomēr spēja atrast savu vietu jaunajā sabiedrībā. Ārzemju korejiešu kopienas ne bez iemesla tiek minētas kā parauga kopienas.
Ievērojama korejiešu daļa, aptuveni 5 miljoni cilvēku, šobrīd dzīvo ārpus savu senču zemes, Vienlaikus ar ebreju, armēņu, ķīniešu un poļu diasporām, korejieši ir viena no ekonomiski un politiski aktīvākajām nacionālajām grupām daudzās pasaules valstīs. Korejieši šobrīd ir praktiski visur, un tas pat šķiet dīvaini, ka emigrācijas no šīs valsts ir sākusies pavisam nesen, tikai nedaudz vairāk kā pirms gadiem.
Izpētes objekts ir korejiešu vēsture kā kopējās Korejas un Japānas vēstures sastāvdaļa. Korejiešu stāvoklis Korejas un Japānas savstarpējo etnisko attiecībās tiek aplūkots kā valsts nacionālās politikas rezultāts, kuras realizācijas rezultātā tika atrisināti daudzi iekšpolitikas un ārpolitikas uzdevumi, kuri lielākoties bija saistīti ar divu lielvaru cīņu.
Izpētes priekšmets – korejiešu loma un vieta ekonomiskā sektora attīstībā, kultūras veidošanā; represīvo akciju attiecībā pret korejiešu minoritāti iemesli un formas, kā arī veikto represiju sekas šodien.
Literatūras apskats norāda, ka zinātnieki ir uzkrājuši ievērojamu faktu materiālu par pētāmo problēmu. Ir atklāti daudzi korejiešu minoritātes vēstures neizpētīti jautājumi, parādīts korejiešu apspiešanas raksturs, noskaidrotas etniskās mobilitātes un korejiešu tautības pilsoņu sociālās naturalizācijas iespējas starptautisko attiecību sistēmā. Tajā pat laikā, lai iegūtu adekvātu priekšstatu par visiem pētāmās tēmas aspektiem, korejiešu dzīvošanas īpatnībām, ir nepieciešams konkretizējošs darbs, kurš būtu veltīts korejiešu vēsturei.
Diplomdarba mērķis un uzdevumi. Diplomdarba galvenais mērķis ir, pamatojoties uz zinātnisko un literatūras avotu kompleksu analīzi, sniegt vienotu un vēsturisku korejiešu dzīves ainu.
Vispusīgai un objektīvai korejiešu vēsturei apgaismošanai darba autors uzstāda sekojošus uzdevumus:
– reproducēt reālo etnopolitisko situāciju, ņemot vērā pretrunas, kuras ir raksturīgas diplomdarbā aplūkotajam vēsturiskajam etapam, kā arī parādīt tās ietekmi uz korejiešu nāciju;
– izpētīt Japānas ārpolitikas situāciju un starptautisko attiecību izmaiņu, noskaidrot to ietekmi uz korejiešu dzīvi;
– parādīt korejiešu lomu un vietu starpetnisko attiecību sistēmā reģiona ekonomiskajā un kultūras attīstībā;
– veikt represīvo akciju likumdošanas, ārpustiesas pilnvaru, tiesu sistēmas analīze politisko represiju procesa attīstībā, noskaidrot to ietekmi un dalības pakāpi sociālos procesos;
– noteikt politisko represiju attīstības etapus attiecībā uz korejiešiem, noskaidrot to īstenošanas iemeslus;
– veikt represēto korejiešu tautības represēto pārstāvju analīzi. Noskaidrot patiesos korejiešu zaudējumus represiju gaitā;
– izpētīt pārvietošanas politiku attiecībā uz korejiešiem, noskaidrot pārejas no labprātīgas pārcelšanās uz piespiedu pārcelšanos iemeslus un tās sekas. Aplūkot korejiešu pārvietošanas iemeslus;
– noteikt politisko represiju sekas un ietekmi uz korejiešu minoritātes pašapziņu un nacionālo pašapziņu.
Teorētiskā bāze. Diplomdarbs ir balstīts uz plašu informācijas avotu klāstu. Lielu interesi rada korejiešu, japāņu un rietumu speciālistu darbi), kuri veltīti korejiešu problēmas starptautiskajiem aspektiem (Kan Von Sik, Kvak Tje Hvan, Kim Ken Su, Kim Jun Duk, Mun Te Son, O En Iļ, Pak Hen Čžon, Pak Chan Bon, Pak Čžon Von, Hon Van Suk, Hon U Tjek, Čžon Bon Hva, Čžon Dik Čžu, Čo Han Bom, Čon Ri Gin, Zhe Džin, Micuhiro Mimura, Sačoi Nakato, S. Blanks, S. Kondapalli, P. Luiss, K. Naumans, Dž. Robertsons, S. Snaiders, S. Harrisons).
Diplomdarbā ir izmantoti starptautisko organizāciju dokumenti. Pie šī informācijas avotu tipa ir pieskaitāmi ANO, SAEA, seš-pusējo pārrunu par Korejas pussalas kodolproblēmas noregulēšanas dokumenti. Pie šādiem dokumentiem pieskaitāmi ANO Drošības padomes Rezolūcijas, ANO Ģenerālās asamblejas Rezulūcijas, ANO Drošības padomes priekšsēdētāja paziņojumi, SAEA vienošanās, sešpusējo pārrunu rezultātu kopīgie paziņojumi.
Pētījuma metodoloģiskā bāze bija vēstures zinātnes pamata principi: vēsturisma un objektīva skatījuma uz vēstures notikumiem princips un notikumu un faktu salīdzinošā – vēsturiskā analīze. Avotu izpētes metode ļāva noskaidrot un noteikt pētījuma faktoloģisko bāzi.
Pētījuma zinātniskā novitāte ir šāda:
– izdarīts mēģinājums maksimāli ticami izvērsti pret korejiešu sabiedrību vērsto represiju hronoloģiju;
– vispārinātā veidā ir parādīti konkrēti valsts politikas, represīvo akciju attiecībā pret korejiešu minoritāti rezultāti, sniegts īstenotās izlikšanas politikas un attiecību starp valsti un etniskajiem formējumiem novērtējumus;
– ievērojami paplašināti tradicionālie vēstures zinātnē izveidojušies priekšstati par politiskajām etnisko minoritāšu represiju problēmu.
…
Mūsdienu Zeme ir imigrantu planēta, kur simtiem miljonu cilvēku dzīvo ārpus savas vēsturiskās dzimtenes robežām. Attīstītās Vecās Pasaules valstis ieguva zināmu izdevīgumu no tā, ka, par veselu gadsimtu apsteidzot jauno emigrāciju, sāka pārvietoties uz ārzemēm. Šo valstu valdības, kuras bija pārliecinātas par savu pilsoņu izvietošanas ārzemēs lietderību, lika pamatus emigrācijas politikai, kura palīdz veikt ekspansiju starptautiskajā arēnā. Pirmie emigranti savu dzimteni pameta, atstājot gados vecus vecākus, sievas, bērnus un radiniekus, lai liktu pamatus jaunai dzīvei līdz tam neapgūtās vietās, nomaļās vietās, tuksnešos bez ūdens, necaurejamos džungļos. Tēlaini izsakoties, pirmā imigrantu paaudze iesēja jaunās dzīves sēklas, otrā – apstrādāja dzinumus, trešā – novāca ražu. Korejiešu imigrācijas vēsturei ir vairāk kā simts gadu. Korejas imigranti visās jaunajās mītnes zemēs izcieta ne mazums grūtību un ierobežojumu, pārdzīvoja traģēdijas un diskrimināciju, tomēr spēja atrast savu vietu jaunajā sabiedrībā. Ārzemju korejiešu kopienas ne bez iemesla tiek minētas kā parauga kopienas.
- Korejas stāvoklis
- Korporatīva kultūra
- Vēsturnieki par nacistu nākšanu pie varas Vācijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Daugavpils izaugsmes faktori 19.gadsimtā
Дипломная для университета49
Оцененный! -
Vēsturnieki par nacistu nākšanu pie varas Vācijā
Дипломная для университета56
-
Korporatīva kultūra
Дипломная для университета78
-
Latvijā notikušo bibliotekāro konferenču un kongresu tematiskā izpēte
Дипломная для университета90
Оцененный! -
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku veidošanās
Дипломная для университета54