Krāsaino stikla lausku ilgtspējīgas izmantoš... / ID: 773028

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:773028

Автор: ETF (23)

Оценка:

Опубликованно: 11.07.2022.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 24 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	5
1.	Stikls, to regulējošā likumdošana un ilgtspējība	7
1.1.	Krāsainais stikls	7
1.1.1.	Stikla ražošana	7
1.1.2.	Stikla otrreizējās pārstrādes process	8
1.2.	Tiesiskā bāze	10
1.2.1.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK	10
1.2.2.	Iepakojuma likums	11
1.2.3.	Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam	14
1.3.	Ilgtspējīga attīstība	17
1.3.1.	Atkritumu rašanās novēršanas valsts programma	17
1.3.2.	Atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanā izmantotie instrumenti	20
1.3.3.	Ietekme uz vidi un iespējamie ieguvumi	23
2.	Esošā situācija Eiropas Savienībā un Latvijā	26
2.1.	Apskats par Eiropas Savienības atkritumu struktūru	26
2.1.1.	Sadzīves atkritumi kilogramos uz vienu iedzīvotāju	26
2.1.2.	Stikla īpatsvars sadzīves atkritumos	28
2.1.3.	Stikla atkritumu tirdzniecība Eiropā	29
2.2.	Apskats par Latvijas sadzīves atkritumu struktūru	31
2.2.1.	Stikla atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos	31
2.2.2.	Stikla atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos	33
2.2.3.	Iekšzemes kopprodukta ietekme uz atkritumu daudzuma izmaiņām	35
2.2.4.	Sabiedrības attieksme par depozīta sistēmu	37
3.	Stikla lausku ilgtspējīgas izmantošanas iespējas	40
3.1.	Stikla iepakojuma atkārtota izmantošana	40
3.1.1.	Ilgtspējīga koncepcija	40
3.1.2.	Pārstrādāta stikla pielietojums	41
3..2	Stikla lausku izmantošanas iespējas	45
3.2.1.	Stikla lausku alternatīvās izmantošanas iespējas	45
3.2.2.	Stikla lausku pielietošana kā cementa aizvietotājs pašblīvējošā betonā	46
3.2.3.	Stikla lausku izmantošana smilšu aizvietošanai pludmalēs	47
3.2.4.	Stikla lausku izmantošana ainavu veidošanā	49
3.2.5.	Stikla lausku izmantošana hidroponikā	50
3.3.	Ekoloģiskā SVID analīze	52
3.4.	Intervijas	54
3.4.1.	LMA Funkcionālā dizaina apakšnozares docente Aija Freimane	54
3.4.2.	Biedrības “Zaļā Brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga	56
	Secinājumi un priekšlikumi	59
	Bibliogrāfisko norāžu saraksts	61

Фрагмент работы

Secinājumi un priekšlikumi
Autorei no darba izriet šādi secinājumi:
1. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām samazinās, radīto atkritumu daudzums tikai pieaug. 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika radīti 433 kg atkritumu.
2. Latvijā tiek otrreizēji pārstrādāti tādi materiāli kā plastmasa, makalatūra un metāls, bet stikla pārstrādes rūpnīca vēl aizvien nav izveidota. Līdz ar to, stikla atkritumi nonāk atkritumu poligonos, eksportēti uz citām valstīm pārstrādei, kā arī iedzīvotāji mēdz tos izmest dabā, kas savukārt rada papildus piesārņojumu un neestētisku ainu dabā.
3. Stikla atkritumus ir nepieciešams šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei, jo stikls dabā nesadalās, bet to ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi. Tā atkārtota pārstrāde ļauj samazināt izejvielu patēriņu, tiek patērēts par 32% mazāk enerģijas, par 20% samazinās gaisa piesārņojums un par 50% samazinās ūdens piesārņojums, ja jauna stikla ražošanā tiek izmantots atkārtoti pārstrādāts stikls.
4. Dalītā šķirošanas sistēma nemotivē patērētāju šķirot atkritumus, un patreiz šī sistēma nenodrošina stikla šķirošanu starp bezkrāsaino un krāsaino stiklu. Iepakojums šajā sistēmā tiek sasists, kas padara iepakojumu nederīgu atkārtotai izmantošanai, līdz ar to ir jānodod otrreizējai pārstrādei.
5. Valstīs, kur ieviesta gan depozīta sistēma, gan dalītā šķirošanas sistēma, ir augstāki iepakojuma apsaimniekošanas un pārstrādes rādītāji. Depozīta sistēma motivē patērētāju atgriezt izlietoto iepakojumu, ko iespējams atkārtoti izmantot, jo netiek bojāts kā tas, ko iemet šķirošanas konteinerā pie dalītās sistēmas.
6. Stikla atkritumu daudzums, kas tiek noglabāts poligonos aizvien pieaug un tā apglabāšana nav ilgtspējīgs risinājums, jo nerisina problēmu ar pieaugošo atkritumu daudzumu. Atkritumu poligonu kapacitāte ir ierobežota un prasa līdzekļus gan tā uzturēšanai, gan rekultivācijai. Pieaugot atkritumu skaitam un izvēloties to apglabāšanu, tiek radīta nepieciešamība pēc jaunu poligonu izveides, kas savukārt paaugstina poligonu uzturēšanas izmaksas un vides piesārņojumu, kas arī prasa līdzekļu ieguldījumu piesārņojuma novēršanai.
…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −7,98 €