Pacienti bieži vien sūdzas, ka tiem sniegtie veselības pakalpojumi nav bijuši kvalitatīvi un normatīvajos aktiem atbilstoša. Lai gan sūdzību ir daudz, tomēr ārstniecības personu saukšana pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138.panta notiek reti. Tas ir tāpēc, ka Krimināllikuma 138.pants ir apgrūtināts pierādīšanas un pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Lai personu sauktu pie kriminālatbildības, pamatojoties uz Krimināllikuma 138.pantu, ir jākonstatē gan cēloņsakarība gan kaitīgās sekas. Līdz ar to liela nozīme ir objektīvās puses pazīmēm, to noskaidrošanai un tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumam, ar kuru tiek pierādīta cēloņsakarība starp pacientam radušos veselības kaitējumu un ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt kā vēsturiski ir attīstījies Krimināllikuma 138.pants un kādi grozījumi ir veikti Krimināllikumā. Vienlaikus, izanalizēt Krimināllikuma 138.panta sastāvu un aplūkot tiesu praksi, kā arī izanalizēt cēloņsakarību, kaitīgās sekas un problēmjautājumus.
Maģistra darba uzdevumi ir izpētīt ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepienācīgas pildīšanas regulējuma vēsturisko attīstību Krimināllikumā, ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepienācīgas pildīšanas sastāvu, analizēt ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepienācīgas pildīšanas kvalifikācijas problēmas, kā arī ārstniecības personu atbildības regulējumu ārvalstīs.…
