Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb naudas “atmazgāšana” ir darbības, kuru rezultātā
līdzekļi, kas iegūti no nelegālām vai kriminālām darbībām tiek virzīti caur finanšu sistēmu tādā veidā,
lai rastos iespaids, ka līdzekļi iegūti no likumīgiem avotiem.1
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir noziegums, kurš atstāj lielu ietekmi ne tikai uz kādu
atsevišķu valsti, bet tam ir arī globāls efekts. Netīrās naudas aprite veicina korupciju, kropļo
konkurenci, vājina finanšu sektoru gan lokālā, gan globālā līmeni. Šī iemesla dēļ cīņā ar noziedzīgā
ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek mobilizēti ne tikai valsts resursi, bet lielu lomu spēlē arī privātais
sektors, īpaši nozīmīga loma ir finanšu sektoram.2
Pasaules finanšu sistēmu integrācija, barjeru atcelšana brīvai kapitāla plūsmai un tehnoloģiju
attīstība ir krietni atvieglojušas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas, vienlaikus padarot
sarežģītāku iespēju izsekot veiktās legalizācijas posmiem.3
Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas problemātika ir
kļuvusi īpaši aktuāla pēc Lavijas 5.kārtas ziņojuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas atbilstību FATF (Financial Action Task Force)
rekomendācijām, kā arī sistēmas efektivitāti, ko veic Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ekspertu komiteja (Moneyval), ir
aktualizējis jautājumu par Latvijas cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un tiesiskā
regulējuma efektivitāti.4…