Kriminālsoda izpildes tiesiskie aspekti Latv... / ID: 268403

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:268403

Автор: Inix (1)

Оценка:

Опубликованно: 10.05.2008.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 35 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	2
1.	Sodu izpildes tiesiskās regulēšanas un notiesāto labošanas līdzekļu izmantošanas pamati	5
1.1.	Kriminālsodu izpildes funkcijas jēga, būtība un nozīme	5
1.2.	Labošanas līdzekļu jēdziens un tiesiskā regulēšana attiecībā pret notiesātajiem	8
1.3.	Valsts darbības attīstīšanas un pilnveidošanas problēmas, veicot kriminālsodu izpildi un notiesāto labošanu	16
2.	Režīma tiesiskā regulēšana ieslodzījuma iestādēs	21
2.1.	Režīma jēdziens ieslodzījuma iestādēs, tā funkcijas un saturs	21
2.2.	Režīma nodrošināšanas līdzekļi ieslodzījuma vietās	25
2.3.	Soda izciešanas apstākļi ieslodzījuma vietās	29
2.4.	Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinajumi un sodi	34
3.	Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesiskais statuss	37
3.1.	Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesiskā statusa jēdziens	37
3.2.	Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesiskā statusa saturs	41
3.3.	Notiesāto galvenie pienākumi un tiesības	44
	Secinājumi un ierosinājumi	52
	Anotācijas	55
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	58
	Pielikumi	61

Фрагмент работы

Kopš tā laika, kad cilvēki sāka veidot kopienas, kā sabiedriskas formācijas, ir radušās noteiktas uzvedības normas. Nav būtiskas atšķirības, vai nu mēs dēvējam tās par vispārpieņemtām uzvedības normām vai nu, runājot juridiskā valodā, dēvējam tās par tiesību normām. Dzīvojot sabiedrībā, mums ir nepieciešams ievērot šīs normas. Tās nosaka un līdzsvaro mūsu tiesības un pienākumus. Tiesību normas nosaka robežas starp katra indivīda tiesībām un saistībām, neļaujot viņam pārkāpt tās un iejaukties cita cilvēka tiesību sfērā, ierobežojot sabiedrības līdzekļus.
Minēto normu pārkāpšana traucē noteikto sociālā vidē taisnīgumu. Ja kāds no sabiedrības locekļiem izmanto viņam nepiederošas tiesības, tad viņš ierobežo cita sabiedrības locekļa tiesības, atņemot viņa tiesības. Sociālā taisnīguma reducēšanai, vispārēji pieņemtās normas tiek noteiktas tiesību normās, likumos, un par to pārkāpšanu valsts tiesiski izmanto sankcijas pret pārkāpēju. Valstij deleģētās tiesības sankciju izmantošanā kā sabiedrības organizācijas formā, ikdienā tiek izmantotas soda veidā. Soda mērķis ir taisnīguma reducēšana – nepieļaut tālāku situācijas attīstīšanos, kad kāds patvaļīgi piesavina sev mūsu tiesības, atgriezt nozaudētās tiesības un likt pārkāpējam saprast, ka šāda rīcība nav pieļaujama.
Taču sodam nav jābūt ar atriebības raksturu. Sodam, kuru nosaka tiesa Valsts vārdā, ir jāveicina sagrautā taisnīguma reducēšanu – sociālo taisnīgumu. Tas raksturo attīstītu, organizētu sabiedrisko iekārtu un ir tiesiskas valsts pamatā.
Sods tiek noteikts atkarībā no tā, cik bīstams ir bijis izdarītais noziegums. Sods var būt dažāds. Pieņemot, ka sods ir bargāks, nekā padarītais noziegums, tad tā izmantošana neveicinās sociālā taisnīguma reducēšanu. Taisnīgumu, caur saviem pārstāvjiem, pārkāpj valsts. Tāpēc, atbilstoša soda izvēlei ir ļoti svarīga nozīme.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −42,96 €