Kultūras pasākumu apmeklēšanas ietekme uz jaunu sociālo tīklu kontaktu veidošanos

SECINĀJUMI
Autore secinājumus balsta uz pētījuma 1.un 2.nodaļas teorētisko konceptu izpratni, izmanto sociālo tīklu terminoloģiju raksturojot respondentu individuālo tīklu. Autore akcentē sociālo tīkla objektu nozīmi, valodas kā kultūras simbola lietojumu, kultūras pasākumu kā konkrētu ekspektāciju izpildītāju atpazīšanu raksturojot kultūras pasākumu apmeklēšanas paradumus. Kultūras pasākumu apmeklēšanas ietekme tiek novērtēta kultūras funkciju kontekstā, kā arī ir novērojama aktīva pensionāru apvienības „Ābele” respondentu aktivitāšu organizācija ap foci.

Respondentu individuālais tīkls:
1. Respondentu individuālo sociālo kontaktu tīklu galvenokārt veido ciešas attiecību saites ar ģimenes locekļiem, kaimiņiem un draugiem. Šo kontaktu biežums variē no vienas reizes nedēļā līdz kontaktēšanās biežumam katru dienu.
2. Respondenti komunikācijā ar sava individuālā sociālā tīkla aktieriem regulāri izmanto tādus tīkla objektus kā telefonsakari, tiešos (face-to-face) kontaktus, retāk pasta sistēmas pakalpojumus un interneta starpniecību.
3. Abās pētījuma objekta grupās ir sastopamas sekojošas attiecību saites: draudzība, materiālo resursu pārvedumi, uzvedības mijiedarbības saite, bioloģiskas attiecības, kā arī pievienošanās attiecības pensionāru apvienībai un/vai kultūras pasākumiem.
4. Abās pētījuma objekta grupās respondenti no individuālā sociālā tīkla kontaktiem visbiežāk iegūst pozitīvas emocijas, iespēju kontaktēties, dalīties dzīves pieredzē.

Kultūras pasākumu apmeklēšanas paradumi:
1. Abās pētījuma objektu grupās gandrīz visi respondenti aktīvi un regulāri apmeklē kultūras pasākumus, bet pensionāru apvienības „Ābele” respondentiem ir pieejams lielāks kultūras pasākumu klāsts pamatojoties uz apvienības darbību.
…