SECINĀJUMI
• Reputācija rodas, lai iegūtu ekonomisko vērtību, jo tās efekts ir funkcionāls. Laba reputācija rada konsekventu, kopīgu un labvēlīgu iespaidu novērotāju vidū par to, kas uzņēmums ir, ko uzņēmums dara, ko uzņēmums pārstāv.
• Mediju biznesam unikālo raksturu piešķir divi faktori: mediju ietekme uz sabiedrību un nepieciešamība vienlaikus darboties divos tirgos – iekarot auditoriju un pārdot mediju telpu reklāmdevējiem.
• Abās pētāmajās auditorijās gan laikraksta „Diena” lasītāju, gan sadarbības partneru auditorijā valda vienots uzskats, ka uzņēmumiem reputācija ir nepieciešama un mediju biznesā šī reputācija ir, jo īpaši svarīga. Mediju biznesā medijiem ir jābūt savai reputācijai un tā ir ļoti nozīmīga, lai varētu veiksmīgi eksistēt un veikt savus uzdevumus. Medijiem savai reputācijai ir jāpievēršas pastiprināti, jo tie strādā plašai sabiedrībai un šī sabiedrība tos pastiprināti vērtē.
• Lasītāju auditorijā ir vērojama tendence, ka reputācija ir svarīga un tā ietekmē lasītāju laikrakstu izvēli, tomēr liela daļa no lasītājiem atrodas uz robežas, kas liecina par to, ka lasītāji svārstās par reputācijas svarīgumu viņu izvēlē, kaut gan uzskata, ka reputācija ir nepieciešama un tā ir svarīga, jo īpaši mediju biznesā. Laikraksta „Diena” sadarbības partneri – mediju aģentūras izvērtē laikraksta reputāciju, bet ne vienmēr tas ir galvenais faktors, lai ar laikrakstu sadarbotos, praktiski vienmēr primārais faktors ir laikraksta sasniegtā auditorija.
• Lasītāju auditorijā laikraksta „Diena” reputāciju vērtē pozitīvi, bet mediju aģentūras uzskata, ka laikraksta „Diena” reputācija ir kritusies un vērtē to kā šaubīgu. Mediju aģentūras saista šīs izmaiņas ar notikumiem, kuri risinājās ar laikrakstu „Diena” 2009. gada nogalē, kad laikrakstu pameta galvenā redaktore un vadošie žurnālisti. Ir vērojamas būtiskas atšķirības lasītāju auditorijā un sadarbības partneru vidū, ja tiek vērtēta laikraksta „Diena” reputācija. Tas, iespējams, skaidrojams arī ar to, ka mediju aģentūrām ir piekļuve datiem, kurus lasītājs ikdienā neredz un izjūt arī savu klientu attieksmes izmaiņas pret laikrakstu „Diena”.
• Viens no informācijas apstrādes līmeņiem, kas ietekmē iespaidus par uzņēmumu ir plašsaziņas līdzekļu informācija par attiecīgo uzņēmumu, tomēr gan lasītāju, gan sadarbības partneru auditorijas atzina, ka viņām nav svarīgs citos masu medijos paustais viedokli par laikrakstu „Diena”. Tas skaidrojams ar to, ka laikraksts „Diena” darbojas pats kā masu medijs, un laikrakstam ir iespēja pastiprināti pašam veidot savu noteiktu reputāciju publiskajā vidē.
• Rūgtākā reputācijas pārbaude parasti nāk uzņēmuma krīzes situācijā, brīžos, kad uzņēmuma darbībā kaut kas strauji izmainās. Lasītāju auditorija uzskata, ka notikumi, kuri risinājās 2009. gada nogalē laikrakstā „Diena”, kad laikrakstu pameta galvenā redaktore un vadošie žurnālisti ir iespaidojuši laikraksta „Diena” reputāciju un lielākā daļa no lasītājiem uzskata, ka iespaidojuši negatīvi. Mediju aģentūras atzīst, ka šie notikumi veicināja kaut kādas attieksmes izmaiņas pret laikrakstu „Diena”, tomēr neviena no mediju aģentūrām nepieļāva iespēju vairāk ar laikrakstu „Diena” nesadarboties. Abās auditorijās ir vērojamas attieksmes izmaiņas.
• Pēc Fombruna RQ modeļa lasītāju auditorijā laikraksta „Diena” emocionālo pievilcību vērtē pozitīvi. Lasītāju auditorijā uzticēšanās un ticamība laikrakstam „Diena” vērtējama procentuāli augstu lasītāju auditorijā, kas nozīmē, ka laikraksts „Diena” ir pratis izraisīt laikraksta lasītājos uzticēšanās un ticamības sajūtu. Mediju aģentūrām šī emocionālā saikne ar laikrakstu „Diena” nav izteikta, jo mediju aģentūrām kā sadarbības partneriem primāri interesē laikraksta auditorija un tas arī ir, praktiski, pats galvenais faktors ko vērtē. Emocionālā līmenī mediju aģentūras pārstāvji laikrakstu vērtē tīri subjektīvi, kas mediju aģentūru darbu neietekmē.
• Tendence ir pozitīva un lasītāji vērtē laikrakstu „Diena” kā kvalitatīvu un atbilstošu cenai, tomēr ir novērojams, ka daļai no lasītājiem rodas šaubas par kvalitātes un cenas atbilstību laikrakstam „Diena”.
• Gan lasītāju auditorijā, gan sadarbības partneru vidū ir vērojama uzskatu dalīšanās, ja tiek vērtēta laikraksta „Diena” kvalitāte attiecībā pret citiem līdzīgiem laikrakstiem. Daļa vērtē laikrakstu kā kvalitatīvāku, daļa kā līdzvērtīgu un zemākas kvalitātes laikrakstu pret citiem dienas laikrakstiem. Tas skaidrojams ar laikraksta „Diena” izmaiņām un ar to, ka laikrakstam pašlaik nav izteiktas pozīcijas.
• Gan lasītāji, gan sadarbības partneri laikrakstu „Diena” uzskata kā uz savām noteiktām vērtībām orientētu laikrakstu un uzskata to kā neinovatīvu. Iemesls tam ir, ka laikraksta struktūra ir komplicēta un inovatīvas izmaiņas ir ļoti grūti ieviest, kā arī traucē ekonomiskie apstākļi valstī. Tāpēc arī laikraksta oriģinalitāte tiek vērtēta kā neviennozīmīga.
• Abas pētāmās auditorijas atzīsts laikrakstu „Diena” kā vienu no vadošajiem laikrakstiem, bet par izteiktu līderi to nosaukt nevar.
• Lasītāju auditorija vērtē laikraksta „Diena” darbinieku un žurnālistu darbu pozitīvi, kas liecina par to, ka saskarsmi ar lasītājiem laikraksts „Diena” nodrošina labi.
…
