Latvijas ārpolitikas transformācija ES kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros

Jautājuma aktualitāti pastiprina arī Latvijas iekšpolitiskās situācijas izmaiņas, kas liek pārdomāt valsts mērķus un turpmākos iesaistes un attīstības scenārijus EKĀDP, jo pēdējo divu gadu laikā ir mazinājusies Latvijas iesaiste ES Attīstības sadarbības jomā un KDAP ietvaros.
Līdz ar to darba „Latvijas ārpolitikas transformācija ES KĀDP ietvaros” mērķis ir izvērtēt kā dalība ES KĀDP ir transformējusi Latvijas ārpolitisko darbību. Darba ietvaros ārpolitikas transformācija tiks aplūkota laika periodā no 2004. gada, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti, līdz šim brīdim. Lai sasniegtu darba mērķi pētījuma autore izvirza sekojošu hipotēzi – iekļaušanās ES KĀDP ir likusi saskaņot Latvijas ārpolitikas prioritātes ar ES ārpolitikas prioritātēm un izmainīt ārpolitikas īstenošanas institucionālo struktūru. Lai gūtu apstiprinājumu hipotēzei darbā tiek definēti sekojoši pētījuma uzdevumi – pirmkārt, veikt literatūras analīzi par socializācijas teoriju, radot analīzes ietvaru tālākajam pētījumam; otrkārt, izanalizēt ES KĀDP veidošanos, ietverot arī izmaiņas, kas stājās spēkā līdz ar Lisabonas līgumu; treškārt, definēt dalībvalstu spēju ietekmēt EKĀDP un izvērtēt tās institūciju ietekmi uz ārpolitikas veidošanu; ceturtkārt, izvērtēt Latvijas iesaistīšanos ES KĀDP veidošanā pēc 2004. gada – institucionālās izmaiņas, kļūstot par ES dalībvalsti un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; piektkārt, analizēt Latvijas ārpolitikas virzienu maiņu un ārpolitikas apjoma pieaugumu; kā arī visbeidzot, aplūkot Latvijas ārpolitikas prioritāros virzienus ES KĀDP ietvaros, līdzšinējos sasniegumus un prognozējamās izmaiņas.
Pētījumā „Latvijas ārpolitikas transformācija ES KĀDP ietvaros” tiek analizētas Latvijas institucionālās un ārpolitikas virzības izmaiņas attiecībā uz ES KĀDP jautājumiem, izmantojot socializācijas teorijas analīzi un jo īpaši, pievēršoties, Džefrija Čekela (Jeffrey T. Checkel) piedāvātajiem diviem iespējamajiem socializācijas veidiem un to sasniegšanas mehānismiem.
Darba ietvaros empīrisko datu ieguve tika papildināta - gan ar atbildīgo politikas koordinācijas ierēdņu – Ārlietu ministrijas Drošības departamenta NATO un Eiropas politikas nodaļas 3. sekretāres Lauras Kellijas un Ārlietu ministrijas Ārējo attiecību nodaļas vadītājas Ingas Krastiņas intervijām, gan ar ekspertes – LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesores, bijušās Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājas, politoloģes Žanetas Ozoliņas interviju, lai iegūtu detalizētāku informāciju par Latvijas ārpolitikas koordinācijas procesiem EKĀDP ietvaros.
Pētījums „Latvijas ārpolitikas transformācija ES KĀDP ietvaros” sastāv no trīs galvenajām nodaļām. Pirmajā darba nodaļā autore pievēršas socializācijas teorijas analīzei, raksturojot arī divus galvenos socializācijas veidus un mehānismus, ar kādiem tie tiek sasniegti. Otrajā nodaļā tiek atspoguļots EKĀDP izvērtējums – tās attīstības gaita un dalībvalstu iesaistes iespējas tās īstenošanā; šajā nodaļā īpaša uzmanība tiek veltīta tieši Latvijas valsts iesaistes izvērtējumam EKĀDP, raksturojot institucionālās pārmaiņas saistībā ar EKĀDP jautājumu koordinēšanu valsts pārvaldē, kļūstot par ES dalībvalsti, un tāpat, izvērtējot Latvijas līdzšinējo darbību sekojošās EKĀDP jomās – KDAP, Eiropas Kaimiņu politikā (EKP), ES paplašināšanās procesā un Attīstības sadarbības politikā.…