Visā pasaulē patlaban ir novērojama tendence palielināties ekonomiskajai aktivitātei un līdz ar to arī norēķinu apjomiem. Tas ir iespējams, pateicoties bezskaidras naudas norēķiniem, kas ne vien ietaupa laiku, bet arī ievērojamus līdzekļus.
Maksājumu karšu straujajai attīstībai ir vairāki iemesli: tās ļauj veikt norēķinus daudz ātrāk un komfortablāk nekā maksājot skaidrā naudā; tas mazina „ēnu ekonomikas” attīstību; tās ir ērti un viegli lietojamas.
Maksājumu karšu jomas attīstību veicina arī straujā globalizācijas procesu attīstība pasaulē. Mūsdienās aizvien vairāk cilvēki ceļo un kārto biznesa darījumus ārpus savas valsts robežām. Līdz ar to palielinās vajadzība lietot visā pasaulē universālu maksāšanas līdzekli par kādām ir kļuvušas maksājumu kartes.
Latvijas neatkarības atjaunošana saistījās ar plašu ārzemju iebraucēju straumi. Nezinādami mūsu apstākļus viņi mēģināja kārtot norēķinus ar starptautiski atzītām norēķinu kartēm. Ārzemniekiem būtībā bija pilnas kabatas ar brīvi konvertējamo valūtu, tās gan nebija naudaszīmes vai monētas, bet tikai dokuments, kas apliecināja naudas esamību. Vienlaikus bija vajadzīga sarežģīta elektroniska sistēma ar speciālu atmiņu. Izeja bija viena: Latvijā ieviest maksājumu kartes ar visu tehnisko aprīkojumu. To prasīja investīcijas, tūrisms, draugu, radu apciemošana, tranzītbraucieni. Citiem vārdiem, norēķinu kartes, to apkalpošana un emitēšana kļuva par valsts attīstības obligātu nosacījumu.
1992. gadā sākās maksājumu karšu attīstība Latvijā.
Diplomdarbā ir ietvertas gan teorētiskā, gan praktiskā informācija, kas ļautu diplomdarba lasītājiem izprast maksājumu karšu attīstību un nepieciešamību.
Diplomdarba mērķis ir uz Latvijas komercbanku maksājumu karšu datu analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus maksājumu karšu apjoma palielināšanai.
Lai sasniegtu šo mērķi diplomdarba autorei nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus:
1. iepazīties un izpētīt maksājumu karšu vēsturisko attīstību pasaulē un Latvijā;
2. izpētīt maksājumu karšu klasifikāciju;
3. iepazīties ar starptautisko maksājumu karšu asociācijām;
4. aplūkot un analizēt maksājumu karšu tirgus attīstību Latvijā, Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs;
5. analizēt un izpētīt Latvijas karšu tirgus sadalījumu pa bankām;
6. izpētīt un analizēt Latvijas lielāko izdevējbanku maksājumu karšu analīzi;
7. uz teorētiskās un analīzes pamata izdarīt secinājumus par maksājumu karšu attīstību un tās apjomiem;
8. uz izstrādātā darba pamata sniegt priekšlikumus maksājumu karšu apjoma palielināšanai.
Diplomdarba pirmajā daļā tie izpētīta maksājumu karšu vēsture Latvijā un Pasaulē, maksājumu karšu klasifikācija un starptautiskās maksājumu karšu asociācijas. Diplomdarba otrajā daļā tiek analizēti, pētīti un salīdzināti maksājumu karšu apjomi- Latvijā, Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Tiek salīdzināts cik maksājumu kartes ir uz vienu iedzīvotāju. Autore vēl otrajā nodaļā aplūko un analizē bankomātu un POS terminālu apjoma pieaugumu vai samazinājumu.
Analīze par Latviju tiek veikta par laika posmu no 2001-2006. gadam, par Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm par laika periodu no 2001-2005. gadam. Dati par 2006. gadu nav pieejami.
Savukārt trešajā nodaļa tiek veltīta, balstoties uz pirmās un otrās nodaļas izdarītajiem secinājumiem, maksājumu karšu apjoma palielināšanas izstrādei.
Darba izstrādes laikā, pētot un analizējot maksājumu karšu situāciju Latvijā, tiek veikta statistisko datu izvērtēšana, tiek pielietota salīdzināšanas un grafiskā metode, paralēli tai tiek izmantota statistiskās analīzes metode, kā arī analītiskās pētīšanas metode. Diplomdarba izstrādes procesā tika izmantots plašs informācijas klāsts, kuras nepieciešamību noteica darba specifika, kas sevī ietvēra - likumu, mācību grāmatu, statistikas datus, specifisku literatūru, publikācijas presē, Latvijas Komercbanku asociācijas nepublicēto informāciju, kā arī interneta informatīvo datu bāzi.
Tā kā darba apjoma ietvaros nav iespējams pietiekami dziļi izpētīt visus ar tēmu saistītos jautājumus, ir izvirzīti temata ierobežojumi:
1.Darbā nav apskatītas visu Latvijas komercbanku piedāvātās kredītkartes.
2.Darbā nav aplūkotas visas Ziemeļvalstis.
3.Analīze par Latviju tiek veikta par laika periodu no 2001-2006. gadam
4.Analīze par Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm tiek veikta par periodu no 2001-2005. gadam.…
