Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:946374
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 02.02.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 55 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    6
1.  Visa International izstrādātie standarti un noteikumi    9
1.1  Visa CEMEA īss raksturojums    11
1.2  Norēķinu karšu vispārējie noteikumi    11
1.2.1  Kartes numurs un BIN    11
1.2.2  CVV2 norādījumi    11
1.2.3  Viedkaršu emitēšana un vispārīgie noteikumi    13
1.2.4  Izdevējbankas atbildība    14
1.2.5  Izdevējbankas pienākumi    15
1.3  ATM standarti    15
1.3.1  Galvenie noteikumi    16
1.3.2  Ieviestās un paredzētās izmaiņas    17
1.3.3  Viedkaršu apkalpojošie ATM    17
1.3.4  ATM drošība    17
1.4  Riska vadības un drošības standarti    18
1.4.1  Galvenie noteikumi    19
1.4.2  Pieņēmējbankas riska vadības un drošības standarti    20
1.4.3  Izdevējbankas riska vadības un drošības standarti    21
1.5  Pieņēmējbankas POS noteikumi un standarti    21
1.5.1  Viedkaršu POS standarti    21
1.5.2  Pieņēmējbankas POS atbildība    23
1.6  Visa komisijas maksas un apkalpošana    24
1.6.1  Visa starpbanku kompensācijas maksa    24
1.6.2  Pašmāju starpbanku komisijas maksa    25
1.6.3  Visa viedkaršu sertifikācijas maksa    26
1.6.4  Visa Electron starpbanku kompensācijas maksa    26
1.6.5  Starpbanku ATM transakciju kompensācijas maksa    26
1.6.6  BIN komisijas maksa    27
1.6.7  Starptautiskā pakalpojuma novērtējuma komisijas maksa    27
1.7  Komercbanku migrācija uz ES    27
2.  Visa EU reģiona standarti un noteikumi    29
2.1  Izdevējbankas dalības nosacījumi    29
2.2  PIN izdošanas standarti    29
2.3  MIF tarifu likme    29
2.3.1  Eiropas Savienības institūciju novērtējums attiecībā uz MIF    30
2.4  Eiropas Savienības institūciju novērtējums attiecībā uz viedkaršu POS    31
3.  Visa International reģionālās atšķirības un salīdzinājumi    32
3.1.  Visa EU statistikas dati    33
4.  Īss ieskats Europay standartos un asociācijas darbībā    34
4.1  Europay projekti sadarbībā ar Eiropas komisiju    34
4.2  Europay izstrādātie viedkaršu kvalitātes sertifikācijas shēma    34
5.  Eiropas Ekonomiskās un Monetārās savienības un citu Eiropas Savienības institūciju izstrādātie standarti un noteikumi    35
5.1  Eiropas banku standartu komitejas izstrādātie darbības plāni    35
5.1.2  Norēķinu kartes un ar to saistītās ierīces    36
5.1.3  Integrēto karšu nolasītājierīču drošība    37
5.2  Eiropas savienību institūciju cīņa pret krāpšanos ar norēķinu kartēm    38
5.2.1  Drošība    38
5.2.2  Eiropas komisijas veiktie pasākumi krāpniecības ierobežošanai    39
6.  Iespējamās izmaiņas norēķinu karšu biznesā līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā    39
6.1  Norēķinu karšu gada maksa    40
6.2  Kvalitāte    40
6.3  Kredīta procentu likme    40
6.4  Drošība    41
6.5  Valūtas konversācija    41
6.6  Norēķinu karšu izejmateriālu un to saistīto ierīču importēšana    42
7.  Norēķinu karšu bizness un tā attīstība    43
7.1  Tirgotāju komisijas maksa    43
7.2  POS HOST sistēma    45
7.3  Debetkaršu un kredītkaršu tirgus attiecības    45
7.4  Eiropas Savienības dalībvalstu uzskati par norēķinu karšu biznesu    46
7.4.1  Norēķinu karšu pielietojums    46
7.5  Priekšapmaksas norēķinu kartes    48
7.6  Kopsavilkums par ieviestajām un paredzētajām izmaiņām    49
7.7.  Komercbanku viedoklis par radītām vai iespējamām izmaiņām    50
7.7.1.  Baltijas valstu komercbanku skaidrojums par iespējamām izmaiņām    50
7.7.2.  Eiropas Savienības dalībvalstu komercbanku skaidrojums par radītām izmaiņām    51
8.  Bezskaidrās naudas norēķini un ekonomikas attīstība    52
8.1  Norēķinu karšu makroekonomiskais novērtējums    53
8.2.  Norēķinu karšu ekonomiskais pamatojums    55
  Secinājumi un priekšlikumi    56
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    59
  Pielikums    62
Фрагмент работы

Bakalaura darbā tiek sniegts ieskats norēķinu karšu starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūciju izstrādātajos maksājumu karšu standartos un noteikumos.
Komercbankas ir tiesīgas nodarboties ar norēķinu karšu izsniegšanu un apkalpošanu, ja tās ievēro augstāk minēto institūciju noteikumus.
Darba autors, analizējot dažādus norēķinu karšu noteikumus par būtiskāko atzīst ‘’Visa International’’ standartus un noteikumus, jo Latvijas norēķinu karšu tirgū vērojams liels Visa karšu produktu īpatsvars.
Izstrādājot šo darbu, autora mērķis ir apzināt iespējamās būtiskākās izmaiņas norēķinu karšu jomā Latvijas komercbanku darbības vidē līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, darba autors ir izvirzījis uzdevumu noskaidrot, kad, un līdz kuram laika periodam komercbankām ir jāievieš, vai jau bijušas jāievieš attiecīgās izmaiņas.
Lai pilnībā izprastu komercbanku nostāju attiecībā uz iestāšanos ES, izmantojot elektronisko pastu, tika izsūtīts informācijas pieprasījums Latvijas komercbankām ar nosaukumu: ‘’Kā Jūsuprāt izmainīsies norēķinu karšu gada maksa, Latvijai iestājoties ES?’’. Kā arī līdzīgs jautājums tika uzdots ārvalstu bankām, kuru mītnes ir iestājušās vai gatavojas iestāties ES: ‘’Kā izmainījās/ izmainīsies norēķinu karšu gadu maksa līdz ar valsts iestāšanos ES?’’
Analizējot norēķinu kartes kā bezskaidras naudas norēķinu biznesa formu, autors atspoguļos cik būtiska loma ir norēķinu kartēm valsts makroekonomikā.
Aizvien vairāk un vairāk cilvēki sāk uzticēties bezskaidras naudas norēķinu veidiem. Pasaules pieredze rāda, ka iedzīvotāji lielākoties norēķinoties par pirkumiem izmanto norēķinu kartes. Tikai balstoties uz bankas un klienta savstarpējo uzticēšanos, klientam tiek dota unikāla iespēja izmantot savu norēķinu karti ne tikai tirdzniecības vietās, bet arī bankomātos.
Norēķinu kartes kā bezskaidrās naudas norēķina veids ir guvis atsaucību arī Latvijas komercbanku klientos. Latvijā norēķinu karšu vēsture ir tikai 12 gadus veca, kad 1991. gadā par pirmo starptautisko norēķinu karšu organizāciju Visa International un Europay International pilntiesīgu biedru kļūst ‘’Rīgas komercbanka’’1. Vairāku gadu laikā, daudzas Latvijas komercbankas ir kļuvušas tiesīgas izdot un apkalpot Visa International un Europay International produktus.
Lai komercbankas varētu iesaistīties norēķinu karšu biznesā, bankām ir jāsaņem augstāk minēto starptautisko norēķinu karšu organizāciju sertifikācija. Kamēr bankas nodarbojas ar norēķinu karšu biznesu, tām jāievēro šo organizāciju izstrādātie standarti un noteikumi.
Līdz ar Latvijas izteikto vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas norēķinu karšu biznesā. Šobrīd esošās Eiropas Savienības dalībvalstis realizē un pielieto jaunos Eiropas Ekonomiskās un Monetārās savienības un starptautisko norēķinu karšu organizāciju izstrādātos standartus un noteikumus. Viens no būtiskajiem notikumiem Latvijas komercbankām ir 2004. gada 1. maijs, kad Latvija kļūs par pilntiesisku Eiropas Savienības dalībvalsti. Otrs svarīgākais notikums gaidāms laika posmā no 2007.- 2008. gadam, kad, iespējams, mūsu valstī tiks ieviest eiro, ja tiks izpildīti Māstrihtas līgumā noteiktie konverģences kritēriji2.
Darba pētījuma objekts ir norēķinu karšu bizness pirms un pēc Latvijas iestāšanās ES. Vai Latvijas komercbankas spēs pielāgoties jaunajiem noteikumiem un standartiem, vai nē?. Kas būs komercbankām jāmaina esošajā norēķinu karšu sistēmā, lai pielāgotos starptautiskajiem noteikumiem un standartiem?
Par šā darba pētījuma priekšmetu autors izvirza starptautisko norēķinu karšu asociāciju un ES institūciju izstrādātos standartus un noteikumus.
Darba mērķis ir analizēt Eiropas Savienības institūciju un starptautisko norēķinu karšu organizāciju izstrādāto standartu, procedūru un noteikumu ietekmi uz norēķinu karšu biznesu Latvijā līdz ar tās iestāšanos Eiropas Savienībā. Sniegt ieskatu būtiskajās izmaiņās, konstruēt iespējamās problēmas un ieguvumus. Kā arī radīt iespējamo ekonomisko modeli uz turpmāko norēķinu karšu attīstību Latvijā, iekļaujot gan statistikas datus, gan autora paša priekšstatus un aptaujas rezultātus.
Atbilstoši darba mērķim, analīzei izvirzāmi sekojoši uzdevumi:
apskatot Visa International izstrādātos standartus un noteikumus izanalizēt to ietekmi uz Latvijas norēķinu karšu tirgu.
aprakstīt Visa EU reģiona izstrādāto standartu un noteikumu ietekmi uz Latvijas norēķinu karšu tirgu pēc Latvijas iestājas ES.
sniegt nelielu informāciju par Europay darbību un tās izstrādātajiem standartiem un noteikumiem.
apskatīt būtiskākos Eiropas Ekonomiskās un Monetārās savienības un citu Eiropas Savienības institūciju izstrādātos standartus un noteikumus.
apzināt iespējamās izmaiņas norēķinu karšu biznesā līdz ar Latvijas dalību ES.
sniegt informāciju par norēķinu karšu biznesu un tā potenciālo izaugsmi.
analīzes ceļā pamatot bezskaidrās naudas norēķina instrumenta ietekmi uz ekonomiku.
Analīzei izmantota gan specializētā literatūra norēķinu karšu jautājumos, gan ekonomiskie un finansu pētījumi (laikposmā no 1998.- 2003.g.), kā arī autora atziņas, kuras gūtas praktiskā darbā a/s ‘’Hansabanka’’ Norēķinu karšu nodaļā. Lai darbs sniegtu pilnīgāku ieskatu norēķinu karšu biznesā, autors veica komercbanku aptauju, kuru iespējams apskatīt pielikumā. Pētījumā izmantotas aprakstošā, salīdzinošā, statistikas, kā arī faktoru analīzes pētījuma metodes.
Latvijas norēķinu karšu tirgū ir vērojams liels Visa International produktu īpatsvars. Uz 2003.gada maiju Visa International produkti sastādīja 34% no visām Latvijas komercbanku izdotajām norēķinu kartēm, turpretim konkurentorganizācijas Europay- 28%1. To varam izskaidrot ar straujo ‘’Visa’’ karšu mārketinga aktivitāti. Tieši tāpēc akcents šajā darbā tiks likts uz Visa International jaunajiem standartiem un noteikumiem.
Visa International pati neizdot norēķinu kartes un neslēdz līgumus ar tirgotājiem. Šo procesu veic Visa Inernational biedri, kuru kopējais skaits pasaulē ir ap 20 0002. Izstrādāt katram reģionam atbilstošus noteikumus, standartus, kā arī pārzināt Visa firmas zīmes izmantošanu, ir Visa International galvenie uzdevumi.
Visa Inernational dalās 6 reģionos3:
Visa Asia- Pasifc (Āzija- Klusā Okeāna valstis un Austrālija).
Visa Canada (Kanāda).
Visa Central& Eastern Europe, Middle East & Africa (Centrāl- Austrumeiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika). Turpmāk tekstā Visa CEMEA.
Visa European Union (Eiropas Savienība). Turpmāk tekstā Visa EU.
Visa Latin America & Caribbean (Latīņamerika un Karību jūras reģions).
Visa United States ( Amerikas Savienotās Valstis).
Katram no augstākminētajiem reģioniem Visa International ir izstrādājusi tiem raksturīgus standartus un noteikumus. Latvijas komercbankas, kas pieņem un apkalpo Visa kartes šobrīd pieder pie Visa CEMEA valstu grupas4. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES 2004.gada maijā, komercbankas tiks pievienotas pie Visa EU5. Šī notikuma rezultātā komercbankām būs jauni norēķinu karšu pieņemšanas, izdošanas standarti un noteikumi. Visa International biedru bankām piemēro sekojošus standartus un noteikumus, tie parādīti 1.attēlā.…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация