Latvijas vēlme integrēties Eiropas Savienībā ir mērķis, kas ietekmē Valsts ieņēmumu dienesta tālāko attīstību. ES standartiem pakāpeniski tiek pielāgota Latvijas nodokļu un muitas sfēru regulējošā likumdošana. Izmantojot starptautisko pieredzi, konvencijas un līgumus, atbilstoši tiek harmonizēti arī administrēšanas politikas principi un darba metodes.
Valstu starpā arvien saasinās cīņa par tās vai citas teritorijas ekonomisku pakļaušanu. Straujos tempos attīstās pasaules ekonomisko procesu globalizācija. Mūsdienās vairs praktiski nepastāv barjera atsevišķu preču ražošanas palielināšanai. Grūtības ir tās vai citas preces realizēšanai, atrast vietu, kur šo preci varētu pārdot.
Mūsu valsts ir viena no tām, kur nodokļu un muitas dienesti strādā apvienoti Valsts ieņēmumu dienestā. Tagad var teikt, ka integrācija ir sevi attaisnojusi – par to liecina ikgadējais iekasēto ieņēmumu pieaugums. Sevišķi ekonomiski vāji attīstīto valstu teritorijā darbojošies uzņēmumi, kuri ir nodrošināti ar attiecīgiem ražošanas resursiem, nevar strauji attīstīties, paplašināt preču ražošanu, jo nav attiecīgām precēm noieta tirgus. Pie šādām valstīm var daļēji attiecināt arī Latviju.
Jau no pirmajām brīvvalsts pastāvēšanas dienām politiķi un valdība lielas cerības loloja no ienākumiem, kurus gūst no kravu pārvadājumiem tranzītā caur Latvijas teritoriju.
Kopš seniem laikiem Latvijai ir būtiska loma dažādu preču apmaiņas procesā starp dažādām tautām, valstīm. Šie darījumi tika pakļauti dažādu nodokļu maksājumiem plašākā nozīmē, sākot ar 18. gadsimtu. Sevišķa loma šiem maksājumiem tika piešķirta 20. gs. 1. un 2. Pasaules kara starpposmā.
Kā zināms, Latvija jau izsenis ir zināma kā nozīmīga preču kravu pārvadāšanas tranzītvalsts. Ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vietā tirdznieciskajiem darījumiem, kravu tranzītam starp austrumiem un rietumiem. Sevišķi svarīga vieta ir ierādāma Baltijas jūrai. Tāpat Latvijas teritoriju šķērso arī samērā attīstīts dzelzceļš un autoceļi. Ir tādas nozīmīgas pasaules ostas kā Ventspils, Rīga, pēdējos gados strauji attīstās arī Liepāja [21,32].
Protams, jebkurai valstij, kuras teritorijas tirgū nonāk dažādas preces, caur kuras teritoriju notiek dažādu preču plūsmas, par to ir jāsaņem zināma apjoma ienākumi. Lai šos ienākumus valsts varētu saņemt ir nepieciešams veidot attiecīgu institūciju, dienestu, kas to organizētu. Šī dienesta pienākums būtu arī veicināt darījuma apjoma palielināšanos. To var panākt ar intensīvāku un kvalitatīvāku tranzītkravu kustības nodrošināšanu Latvijas teritorijā. Eksportējamo un importējamo preču kravu kustības operāciju laika saīsināšanu, kravu plūsmas intensitātes, caurlaidības sekmēšanu.
Brīvvalsts atgūšanas sākuma periodā Latvijas teritorija tika bez nozīmīgas kontroles atvērta dažādas izcelsmes un kvalitātes ārzemju precēm.…
