Viena no katra cilvēka primārajām vajadzībām pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanā ir tam atbilstoša dzīves vieta - istaba, dzīvoklis vai individuālā māja. Tiesības uz mājokli, zemi, tas ir, uz nekustamo īpašumu, ir viena no cilvēktiesību normām un pieder pie valsts rūpēm par pilsoņu pamattiesību nodrošināšanu, tādēļ valstiski svarīgs uzdevums ir tādas mājokļu politikas veidošana, kas ļautu katram iedzīvotājam atbilstoši iespējām un vajadzībām, iegūt īpašumā un izmantot sev piemērotāko mājokli.
Dzīvošanai paredzētā platība ir galvenais cilvēka dzīvē darbībai un eksistencei nepieciešamās vides nodrošinājums un reizē arī viens no tautas labklājības rādītājiem. Tā kā mājokļu kvalitāti kopumā nosaka vispārējais dzīves līmenis valstī, tad valsts dalība mājokļu attīstībā no makroekonomiskā viedokļa ir jāvērtē kā būtisks ieguldījums tautas attīstībā.
Tirgus ekonomikas apstākļos mājoklis atbilst mājokļa īpašnieka materiālajam stāvoklim un izpratnei par patēriņa prioritātēm – cik augstu patēriņa prioritāšu skalās atrodas mājoklis un cik daudz līdzekļu persona ir gatava par to izdot. Mūsdienā ir aktuāli, lai mājoklis būtu ērts, ekonomisks un reāli uzturams, kā arī būtu arhitektoniski izteiksmīgs un iekļautos apkārtējā vidē.
Līdz 1991. gadam gandrīz viss Latvijas teritorijā esošais nekustamais īpašums atradās valsts īpašumā. Valstiskās neatkarības atgūšana, politisko spēku maiņa un pāreja uz tirgus ekonomiku ļāva uzsākt nekustamā īpašuma tiesību reformu Latvijā.
Laika posmā no 1991. gada līdz 1995. gadam iedzīvotāju skaits Rīgā bija samazinājies gandrīz par 100 tūkstošiem iedzīvotāju (pamatā uz iedzīvotāju rēķina, kas izbrauca no valsts). Tā rezultātā bija atbrīvoti aptuveni 28 tūkstoši dzīvokļu (ar kopējo platību 1,5 miljonus m2) pārsvarā tipveida mikrorajonos, kas savukārt stimulēja nekustamā īpašuma dzīvokļu tirgus segmenta aktivitāti.
Darba mērķis ir analizēt nekustamo īpašumu, tā tirgu ietekmējošos faktorus, finanšu problēmas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, problēmas un sarežģījumus kas saistās ar nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu, kā arī izstrādāt iespējamās prognozes nekustamā īpašuma tirgus attīstībai nākotnē Latvijā.
Darba izvirzītā mērķa sasniegšanai, autors izvirza sekojošu uzdevumu izpildi:
raksturot un analizēt nekustamā īpašuma jēdzienu;
raksturot un analizēt nekustamā īpašuma tirgu;
analizēt nekustamā īpašuma tirgus situāciju mūsdienās;
analizēt nekustamā īpašuma iegādes iespējas mūsdienās;
prognozēt nekustamā īpašuma tirgus attīstību.
Darba pirmajā nodaļā autors raksturo un analizē nekustamā īpašuma jēdzienu. Jo Latvijā nekustamā īpašuma jēdziens normatīvajos aktos nav definēts. Tādēļ autors ir apkopojis informāciju par nekustamo īpašumu un izteicis savu definīciju par to.
Otrajā nodaļā tiek aplūkots nekustamā īpašuma tirgus jēdziens, tā veidi un īpatnības, nekustamā īpašuma tirgus attīstība pēc neatkarības atgūšanas, kā arī atainots šā gada stāvoklis Latvijas nkustamā īpašuma tirgū.…
