Laulības šķiršanas tiesiskie aspekti Latvijas Republikas likumdošanā

Lai analizētu un runātu par laulības šķiršanas jēdzienu, nepieciešams noskaidrot, kas ir laulība.
Kā jau tika minēts ievadā, tad populārākais skaidrojums ir tāds, ka laulība ir likumā atzītas ģimenes attiecības starp vīrieti un sievieti.
Laulība – sievietes un vīrieša brīva, brīvprātīga, vienlīdzīga savienība, kas ir veidota (ideālā – uz mīlestības un savstarpējas cieņas pamata) ar nolūku nodibināt ģimeni un radīt laulāto savstarpējās tiesības un pienākumus.
Par likumīgu laulība ir atzīstama tikai tāda, kas noslēgta likumā noteiktajā kārtībā, un šī kārtība Latvijā ir noteikta Civillikumā.
LR Civillikuma 84. pants nosaka, ka „Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību”.
Laulības šķiršanai kā tādai noteikta jēdziena nav, bet ir tikai skaidrojumi. „Laulību šķir tiesa pēc viena vai abu laulāto pieteikuma, ja konstatēts, ka laulāto turpmākā kopdzīve un ģimenes saglabāšana kļuvusi neiespējama, vai arī uz tā pamata, ka abi laulātie vienojušies par laulību šķiršanu bez iemesla norādes. Likumā noteiktajos gadījumos laulāto samierināšanas nolūkā laulību šķiršanas lietas izskatīšanas lietu tiesa atliek uz laiku no trijiem līdz sešiem mēnešiem. Spriedumā par laulību šķiršanu jānorāda laulāto attiecību izbeigšanas iemesli, arī par laulāto vienošanos šķirt laulību bez iemesla norādes, jānosaka laulātajiem uzvārds pēc laulības, jo pēc laulātā lūguma var piešķirt pirmslaulības uzvārdu, un par laulības šķiršanu maksājamā valsts nodeva no viena vai abiem. Juridiski laulība ir šķirta no dienas, kad stājies spēkā spriedums par laulības šķiršanu.” …