Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:989623
 
Оценка:
Опубликованно: 10.02.2024.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 46 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2021–2025 гг.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
1.  IEVADS    12
2.  APSKATĀMĀ OBJEKTA IESPĒJAMO KONKONSTRUKTĪVO RISINĀJUMU KLASIFIKĀCIJA    17
2.1.  Rāmji    17
2.1.1.  Rāmju klasifikācija pēc statiskās shēmas    17
2.1.2.  Rāmju klasifikācija pēc izmantojamā materiāla    18
2.1.3.  Rāmju klasifikācija pēc rīģeļa veida    19
2.1.4.  Rāmju klasifikācija pēc elementiem    23
2.1.5.  Rāmju klasifikācija pēc kolonnas veida    24
2.2.  Arkas    26
2.2.1.  Arku klasifikācija pēc statiskās shēmas    26
2.2.2.  Arku klasifikācija atbilstoši laiduma un augstuma attiecības    27
2.2.3.  Arku klasifikācija pēc konfigurācijas    28
2.2.4.  Arku klasifikācija pēc šķērsgriezuma    29
2.3.  Konstruktīva risinājuma izvēle salīdzinājumam    30
2.4.  Darba mērķis un uzdevumi    31
3.  TRIJU LIELLAIDUMA VARIANTU SALĪDZINĀŠANA    32
3.1.  Galvenie pieņēmumi variantu salīdzināšanai    32
3.2.  Detalizēts salīdzināmo variantu apraksts    32
3.2.1.  Pirmais variants    32
3.2.2.  Otrais variants    32
3.2.3.  Trešais variants    33
3.3.  Darba aprēķina metodika    33
3.3.1.  Sniega slodzes aprēķina metodika    33
3.3.2.  Loka pašsvara slodzes aprēķina metodika    35
3.3.3.  Paneļa ribas šķērsgriezuma reducētie lielumu aprēķina metodika    38
3.3.4.  Paneļa elementu nestspējas pārbaudes aprēķina metodika    41
3.3.5.  Loka piepūļu aprēķina metodika    46
3.3.6.  Loka pārbaudes pēc nestspējas robežstāvokļa aprēķina metodika    47
3.3.7.  Kolonnas aprēķina metodika    52
  Kolonnas šķērsgriezuma pārbaudes:    53
3.3.8.  Dīvslīpu sijas aprēķina metodika    55
3.4.  Variantu pārbaudes    59
3.4.1.  Varianta Nr.1 aprēķins    59
3.4.2.  Varianta Nr.2 aprēķins    75
4.  PAMATVARIANTA RACIONĀLO PARAMETRU NOTEIKŠANA LIELLAIDUMA PĀRSEGUMAM    77
4.1.  Konstrukcijas racionālāko parametru noteikšanas metodika    77
4.2.  Variantu aprēķini    79
4.3.  Konstrukcijas racionālāko parametru noteikšana    80
5.  IEGŪTO REZULTĀTU ANALĪZE    83
6.  SECINĀJUMI    88
7.  ARHITEKTŪRAS DAĻA    91
7.1.  Objekta pamatdati, zemesgabala raksturojums, plānojums un labiekārtošana    91
7.2.  Ēkas telpiskais raksturojums    92
7.3.  Ēkas plānojums    92
7.4.  Ēkas konstruktīvais risinājums    93
7.4.1.  Pamatu konstruktīvais risinājums    93
7.4.2.  Nesošo konstrukciju risinājums    93
7.4.3.  Ēkas ārsienu konstruktīvais risinājums    93
7.4.4.  1.stāva grīdas konstruktīvais risinājums    93
7.4.5.  2.stāva pārseguma konstruktīvais risinājums    94
7.4.6.  Ēkas iekšējo kāpņu konstruktīvais risinājums    94
7.4.7.  Jumta konstruktīvais risinājums    94
7.4.8.  Starpsienu konstruktīvais risinājums    94
7.4.9.  Logu un durvju risinājumi    94
8.  BŪVKONSTRUKCIJU APRĒĶINU DAĻA    96
8.1.  Loka un jumta paneļa aprēķins    96
8.1.1.  Vēja un sniega slodžu aprēķins    97
8.1.2.  Jumta pārseguma paneļa aprēķins    101
8.1.3.  Loka aprēķins    116
8.2.  Fahverka kolonnas aprēķins    131
  Kolonnas šķērsgriezuma pārbaudes    133
8.4.  Starpstāvu pārseguma siju aprēķins    144
8.4.1.  Starpstāvu pārseguma palīgsiju aprēķins    144
8.4.2.  Starpstāvu pārseguma galvenās sijas aprēķins    148
8.5.  Loka kores mezgla aprēķins    152
8.6.  Loka balstmezgla aprēķins    175
9.  LOKA SEKLO PAMATU P-1 APRĒĶINS    187
10.  SILTINĀŠANAS, HIDROZIOLĀCIJAS, KOROZIJAS AIZSARDZĪBAS UN UGUNDROSĪBAS RISINĀJUMI    203
10.1.  Siltumtehniskie aprēķini    203
10.2.  Ugunsdrošība un ugunsaizsardzība    206
10.3.  Hidroizolācija    206
10.4.  Korozijas aizsardzība    206
11.  INŽENIERTEHNISKIE RISINĀJUMI    208
11.1.  Ūdensapgāde    208
11.2.  Kanalizācija    208
11.3.  Elektroapgāde    208
11.4.  Apkure, gaisa kondicionēšana un vedināšana    208
12.1.  Būvobjekta situācijas fiksēšana    209
12.2.  Zemes darbi    209
12.3.  Būvasu nospraušana    209
12.4.  Būvlaukuma norobežošana    210
12.5.  Pagaidu ceļu ierīkošana    210
12.6.  Pagaidu elektrības ierīkošana    210
12.7.  Pagaidu ūdensvada ierīkošana    210
12.8.  Pagaidu būvju uzstādīšana    211
12.9.  Būvmateriālu nokrautnes izveidošana    211
12.10.  Apsardzes sistēma    211
12.11.  Zemes darbi    211
12.12.  Pamatu betonēšanas darbi    211
12.13.  Grīdu betonēšana    212
12.14.  Koka pusloku montāža    212
12.15.  Jumta pārseguma paneļu montāža    213
12.16.  Koka nesošo un fahverka kolonnu montāža    213
12.17.  Pārseguma koka siju montāža    213
12.18.  Ārsienu iestrāde    214
12.19.  Jumta seguma klājums    214
12.20.  Starpsienu montāža    214
12.21.  Logu montāža    214
12.22.  Durvju montāža    215
12.23.  Apdares darbi    215
12.24.  Labiekārtošanas darbi    216
14.  OBJEKTA EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI    223
  IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI    225
  PIELIKUMI    229
Фрагмент работы

Koka materiāls ir vecākais no materiāliem, ko cilvēki sāka izmantot vēl senajos laikos, kur
gandrīz viss apkārt tik būvēts no koka. Līdz mūsu laikiem koks joprojām ir ļoti aktuāls
materiāls, kas vairāk un vairāk ir izmantojams cilvēku dzīvēs, jo koks ir atjaunojams materiāls.
1906.gadā tika atklāta līmēta koksne, kas iedeva vairāk iespēju būvniecības jomā. 1990.gadā
atklāja tādu paneli, kas ir ražots vairāku slāņu no masīvkoka, sastāv no ražošanas procesā plaknē
salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. Panelim piemīt augsta strukturāla izturība un
stabilitāte, ir ļoti piemērots grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā.
Mūsdienīgam kokam bez šaubām ir daudz priekšrocības. Koka materiālam ir ļoti plašs
izmantošanas sektors, sākot no celulozes un papīra, un beidzot ar nesošām konstrukcijām,
tādam kā: kopnes, kolonnas, sijas,karkasi. 21.gadsimtā viena no svarīgākām problēmām ir
siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa klimata pārmaiņas. Runājot par vienu no
izplatītākajiem materiāliem, par betonu, kas tiek ražots apmērām 3 tonnas uz vienu iedzīvotāju
uz pasaules, ražošanas laikā betons izdala 5-8 %, kas veido ievērojamu daļu no 20% no
globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas attiecās uz ēku būvniecību un ekspluatāciju. Lai
gan tērauds ir mazāk oglekļa ietilpīgs nekā betons un to ir salīdzinoši viegli pārstrādāt, tērauda
ražošana veido ap 4% no enerģijas patēriņa pasaulē. Līdz ar to, lai samazināt to intensitāti,
paceļas jautājums par koka būvniecību, kas varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Koksni pārstrādājot ikdienā izmantojamos produktos, ogleklis paliek tajos ieslēgts un nespēj
nodarīt kaitējumu zemes atmosfērai. Līmētas koksnes (glulam) ražošanas procesam ir
nepieciešams ļoti maz enerģijas, ēkām ar slodzi nesošām konstrukcijām ir ļoti zems oglekļa
dioksīda nospiedums. Tieši tāpēc var manīt plašāku koku būvniecību mūsdienās. Eiropas un
pasaules radošākie un progresīvākie prāti jau kādu laiku dzīvo ar koka arhitektūras un
būvniecības idejām. No Tokijas līdz Vankūverai tiek projektēts, zīmēts koka celtnes. Dažādas
valstis konkurē, būvējot augstākas un lielākas koka ēkas, it īpaši Ziemeļvalstis, kur būvē koka
daudzstāvu mājas un un celtnes ar sarežģītām konstrukcijām. Līdz ar to svarīgi noteikt, kādi ir
liellaiduma koka pārseguma racionālie parametri, lai izmantotu videi draudzīgo materiālu gan
Latvijā, gan ārpus. Pasaulē jau eksistē daudz lielgabarītu koka ēku, kas tikai liecina par koka
unikalitāti. …

Коментарий автора
Коментарий редакции
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация