Lielais lietuviešu īpatsvars (24,5%) Rubas pagasta iedzīvotāju vidū noteic Leišmales savdabības veidošanos (Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde, 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti).
Latvijā visā tās pastāvēšanas vēsturē līdzās latviešiem ir dzīvojuši daudzu un dažādu tautību cilvēki. Rubas pagastā izteikts ir lietuviešu īpatsvars. Mēs arī teritoriāli esam pierobežas pagasts, kurā Vadakstes upe ir robeža starp Latviju un Lietuvu. Šāda kultūru daudzveidība lielākajā daļā iedzīvotāju attīstījusi spēju izprast citu tautu tradīciju skaistumu, tajā pat laikā ļaujot saglabāt savas tautas valodu, kultūru un tradīcijas. Tomēr sabiedrībā kopumā trūkst salīdzinošās informācijas par šo kultūru daudzveidības apzināšanu un arī atšķirībām salīdzinājumā ar Latvijas kultūru.
Ir ziņas, ka 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 300 lietuviešu, vēlāk to skaits palielinājās līdz 7 tūkstošiem. 19. gadsimtā no Lietuvas Latvijā ienāca lētais darbaspēks rūpnīcās. No 1880. līdz 1905. gadam ieradās ap 100 tūkstošiem lietuviešu, kas ir trīs reizes vairāk nekā lietuviešu mūsdienu Latvijā. Tā kā lietuvieši ir stipri katoļi, to garīdznieki nāca lietuviešiem līdzi. 1930. gada statistika rāda, ka puse no Latvijā dzīvojošajiem lietuviešiem mita Zemgalē, ceturtdaļa – Rīgā, daudzi arī Kurzemē. 1989. gada tautas skaitīšana rāda, ka Latvijā dzīvoja 34 630 lietuvieši (1,3% no iedzīvotāju kopskaita), tolaik lietuviešu un baltkrievu sievietes galvenokārt strādāja lielsaimniecību fermās. Gan deviņdesmitajos gados, gan jaunā gadsimta sākumā Latvijā aktīvi darbojas lietuviešu biedrības, ir lietuviešu skolas.
2000. gada tautskaite rāda, ka Latvijā dzīvo 33 430 lietuviešu, tomēr to īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū nedaudz palielinājies (1,4%). Lietuvieši galvenokārt dzīvo Latvijas dienvidu daļā, savas valsts tuvumā.…
