Literatūras mācību stundu organizācijas iespējas jaunāko klašu skolēnu radošuma veicināšanai (3.klase)

Secinājumi
1. Eksperimentāli stimulējot skolēnus ar speciāliem vingrinājumiem un rotaļām, skolēni var kļūt neirotiski. Skolēni var būt satraukti, var tiem kļūt neinteresanti vai pat panākt pretēju efektu – neatsaucīgi, noslēdzas sevī, ļauj, lai viņu vietā labāk uzdevumus risina citi.
2. Izmantojot radošumu veicinošas metodes latviešu literatūrai veltītajās latviešu valodas mācību stundās X sākumskolas trešajā klasē, palielinājās skolēnu interese par priekšmetu, mācīšanās aktivitāte un uzlabojās radošas domāšanas prasme, kā arī palielinājās sekmes atzīmju vērtējumā. Kontrolgrupas audzēkņu sekmes atzīmju vērtējumā palielinājās nebūtiski.
3. Eksperimentālās grupas audzēkņiem uzlabojās sekmes arī matemātikā, turpretī kontrolgrupas rādītāji šajā jomā pat nedaudz pazeminājās.
4. Gan eksperimentālās, gan kontrolgrupas audzēkņu sasniegumi atzīmju vērtējumā mākslas jomas priekšmetos pieauga nebūtiski (līmenis jau pirms pētījuma sākuma bija augsts).
5. Radošās audzināšanas metode pozitīvi ietekmēja sekmes arī skolēnam ar mācīšanās traucējumiem
6. Skolēni, kas pētījuma periodā bija apguvuši radošu pieeju mācību procesam ar radošu uzdevumu palīdzību latviešu valodas mācību stundās, kas veltītas latviešu literatūrai, daudz ātrāk saprata uzdevumus un radošāk iesaistījās uzdevumu risināšanā arī citos mācību priekšmetos.
7. Pētījuma perioda beigās izspēlētā radošā spēle pierādīja, ka, izmantojot radošumu veicinošas metodes, skolēni labāk apgūst spēju analizēt situāciju, precīzāk un plašāk izteikt savas domas, kā arī tās argumentēt.
…