Tēmas aktualitāte. Pēdējos gados sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos ir radies satraukums par ceļu satiksmes drošības stāvokli Latvijā, kam par iemeslu ir bijuši daudz un dažādi ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir iesaistīti arī mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Kopumā, 2013.gadā avārijās gāja bojā 179 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājuši bojā 24 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā analoģiskā laika periodā pērn. Šogad līdz 25.martam ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 44 cilvēki. Tas ir par 20 vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Neskatoties uz ikgadējo kampaņu organizēšanu un policijas darbu, ir pieaudzis negadījumu skaits, kuros miruši gājēji. Pagājušā gadā negadījumos miruši 70 gājēji, kas ir par sešiem gājējiem vairāk nekā gadu iepriekš. Ievainojumus guvis 921 gājējs.
Rakstot šo kvalifikācijas darbu un Pētot par tēmu „Mazaizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku izdarītie pārkāpumi, to prevencija,” teorētiskā un praktiskā aktualitāte pamatojas uz mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku un ceļu satiksmes uzraudzības rotas inspektoru savstarpējās izpratnes veicināšanas nepieciešamību sabiedrības interešu aizsardzības uzlabošanai. Lai mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki varētu droši pārvietoties ceļu satiksmē, ir jārada sapratne pašos ceļu satiksmes dalībniekos, ka noteikumi ir domāti ne tikai ceļu satiksmes rotas uzraudzības inspektoriem, bet arī pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir jārada apziņa, ka nereti viņu pašu uzvedība ceļu satiksmē ir par pamatu tik lielam bojāgājušo skaitam ceļu satiksmes negadījumos, un, lai rastu šo apziņu ir, jāveic ceļu satiksmes uzraudzība ar soda sankcijām, kā vienu no preventīvajiem pasākumiem, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana. Drošai ceļu satiksmei ir nepieciešama vesela virkne dažādu tiesiska un tehniska rakstura risinājumu, lai celtu satiksmes dalībnieku tiesisko apziņu, bez kuras nav iespējams sasniegt vēlamo rezultātu sabiedrības attīstības procesā, lai reāli uzlabotos ceļu satiksmes drošība valstī.
Darba mērķis. Darba autors iespēju robežās izpētīs ceļu satiksmes drošības vispārīgo raksturojumu un to ietekmējušos faktorus Latvijas Republikā. Padziļināti iepazīsies ar likumiem un tiem pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē un nosaka mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku tiesības un pienākumus piedaloties ceļu satiksmē, kā arī, kā tiek veikta uzraudzība. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē ceļu satiksmes uzraudzību nodrošina Kārtības policijas patruļpolicijas rotas jaunākie inspektori (agrāk Ceļu policija), kas ir Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienība, kas nodrošina ceļu satiksmes uzraudzību, tās darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēktiesības, sociālo taisnīgumu, vienvadību, un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Tās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi, Starptautiskie līgumi, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas priekšnieka pavēles, norādījumi, kā arī citi normatīvie akti. Satiksmes uzraudzības rotas izvirzītos uzdevumus realizē sadarbojoties ar citām Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm, citām valsts institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām.
Darba mērķa sasniegšanai galvenie veicamie uzdevumi:
1) izpētīt ceļu satiksmes drošības raksturojumu un ietekmējošos faktorus;
2) izpētīt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku tiesības un pienākumus ceļu satiksmē;
3) analizēt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku izraisītos pārkāpumus;
4) analizēt preventīvā darba metodes mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzībai;
5) sniegt atsevišķus ieteikumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Pētījuma objekts - kā mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki ievēro 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk CSN).
Pētījuma priekšmets – mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku izraisītie pārkāpumi un preventīvie pasākumi to novēršanai. Likumu normas, kuras reglamentē ceļu satiksmes drošības tiesisko pamatu.
Pētījuma metodes. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tiks izmantota gramatiskā, analītiskā, salīdzinošā, statistikas, vēsturiskā, sistēmiskā pētniecības metode, kas sevī ietver Ministru kabineta noteikumu, administratīvo pārkāpumu analīzi, prakses materiālu izpēti un interneta resursu izmantošanu saistībā ar ceļu satiksmes drošību un juridiskās literatūras izpēti. Galvenie darbā izmantotie avoti: Ceļu satiksmes likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, citi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē ceļu satiksmi Latvijas Republikā.
