Privatizācijas rezultātā Latvijas fondu tirgū ir daudz neliela apjoma akciju īpašnieku. Šie akcionāri savā starpā ir sadrumstaloti, neorganizēti, mazizglītoti fondu tirgus sakarībās un arīdzan slikti informēti par jaunākajām aktualitātēm. Viņu ieguldījumi vairākumā gadījumu ir nesuši finansiālus zaudējumus un vilšanos, kas savukārt novedis pie mazo ieguldītāju norobežošanās no fondu tirgus aktivitātēm un stagnācijas palielināšanās Rīgas Fondu biržā pēdējos gados.
Mazākumakcionāru tiesību aizsardzības nepilnības un jaunu finansu intrumentu trūkums valstī ir veicinājis privātpersonu brīvo naudas līdzekļu akumulēšanos tracionālajos ieguldījumu veidos – banku depozītos. Bez tam minēto un citu iemeslu dēļ ievērojami iedzīvotāju līdzekļi atrodas mājsaimniecībās skaidras naudas formā. Tas, savukārt, samazina ieguldītāju finansu resursu ienesību un kopējo kapitāla apriti valstī kopumā, novedot pie fondu tirgus ilglaicīgas stagnācijas.
Temata aktualitāte sakņojas apstāklī, ka līdz šim mazākumakcionāru problēmām Latvijā ir pievērsta maza uzmanība. Kaut arī masu informācijas līdzekļos periodiski parādās viedokļi par šo problēmu, reāli risinājumi tiem neseko. Sabiedrībā lielā mērā valda viedoklis, ka uzņēmumu pēcprivatizācijas laikā pieļautās likumdošanas nepilnības un atsevišķu indivīdu kļūdas ir tikai atjaunotās Latvijas republikas fondu tirgus vēstures agrīnais posms, kuram bija lemts būt neveiksmīgam. Tomēr neizvērtējot pieļautās pagātnes kļūdas un turpinot līdzšinēju investoru piesaistes politiku valstī, varētu lieki aizkavēties fondu tirgus un līdz ar to pastarpināti arī visas tautsaimniecības attīstība.
Jāņem vērā, ka mazākumakcionāri ir ne tikai privātpersonas, kuru īpašumā šobrīd privatizācijas rezultātā ir nonākuši daži desmiti vai simti publisko akciju sabiedrību īpašuma apliecinošu vērtspapīru. Tie ir arī potenciālie investori, kuri varētu ieguldīt ievērojamus līdzekļus uzņēmumu pamatkapitālā, bet kurus attur nepilnīgie likumi un citi normatīvie akti, kā arī neskaidrie kapitāla tirgus uzraudzības principi. Tādejādi mazākumakcionāru problēmas nav tikai pagātnes atskaņas.
Autoram, uzturot darba attiecības ar a/s “Latvijas Krājbanka”, amata pienākumos ietilpst vērtspapīru kontu apkalpošana un biržas darījumu netieša izpilde. Pateicoties trijos gados gūtai pieredzei darbā ar vērtspapīru klientiem un konsultējoties ar citiem vērtspapīru speciālistiem – praktiķiem, autors ir izveidojis personīgu priekšstatu par vērtspapīru tirgus stāvokli valstī un problēmām, kas saistītas ar to, un nonācis pie secinājuma, ka viena no asāk izteiktajām fondu tirgus nepilnībām ir tieši mazākumakcionāru ierobežotās tiesības tajā. …
