Grieķu-romiešu cīņas ir olimpiskais sporta veids. Visdаžādākiе аrheoloģiskie atradumi norāda, ka cīņa vispopulārākā bija Senаjā Grieķijā. Par cīņas nozīmi tajā laikā liecina tās pievienošana olimpisko spēļu programmai tūlīt pēc vieglatlētikas (704. gadā pirms mūsu ēras). Cīņa bija daļa no bērnu, jauniešu un pieaugušo fiziskās audzināšanas sistēmas. Daudzas ievērojamas Senās Grieķijas personības bija cīnītāji (Milоns no Krоtonas, Pifagors, Platons, Pindars).
Profesionālās cīņas parādījās Francijā 1830. gadā. Pirmie turnīri notika cirkos, kur divi cīkstoņi cīnījās, līdz viens no viņiem nokrita uz plecu lāpstiņām. Tad sāka rīkot turnīrus, kur viņi cīnījās profesionālajā arēnā. Mūsu laikā cīņas ir sasniegušas augstu līmeni, atguvušas olimpiskā sporta veidu statusu, aiz tā ir daudz titulētu cīkstoņu un uzticīgu līdzjutēju.
Grieķu-romiešu cīņa dod sportistam iespēju attīstīt ātrumu, veiklību, spēku, lokanību, izturību. Cīņa veicina sportista raksturu un vēlmi uzvarēt. Neskatoties uz to, ka šis sporta veids ir diezgan grūts, ar to nodarbojas pat meitenes.…