Kvalifikācijas darbā esmu izvēlējusies tematu – “Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats”. Manuprāt, šis temats ir ļoti aktuāls, jo ar neatļautām darbībām un nelikumībām dzīvē sastopamies ļoti bieži. Presē, TV un radio katru dienu izskan kāda jauna ziņa par atklātajām nelikumībām. Neatļautas darbības notiek gan saimnieciskajā sfērā, gan ekonomiskajā, gan attiecībā pret dabas vidi un daudzās citās sfērās. Pēdējā laikā ļoti aktuāla ir cīņa ar nodokļu nemaksātājiem un t.s. darba algas izmaksātājiem “aploksnēs”. Līdz ar to, liela daļa no naudas līdzekļiem nenonāk valsts kasē. Neatļautās darbības ietekmē visu iedzīvotāju labklājības līmeni.
Par tematu - neatļauta darbība savas domas un komentārus izteikuši vairāki pazīstami autori. Nozīmīgāko darbu šajā jomā, manuprāt, ir veicis Vasīlijs Sinaiskis, rakstot par saistību tiesībām, tai skaitā arī par neatļautu darbību. Savus komentārus par tēmu izteikuši arī tādi autori kā A.Bitāns, K.Torgāns, E.Kalniņš.
Mans darba mērķis ir apzināt neatļautās darbības, kas izriet no civiltiesībām un darba tiesībām, izanalizēt nozīmīgākās situācijas. Noskaidrot, kā normatīvie akti darbojas un tiek īstenoti dzīvē un ar kādām grūtībām nākas saskarties, lai mainītu kaut ko uz labu – izskaustu neatļautas darbības.
Lai šo mērķi sasniegtu, darbs ir sadalīts 3 nodaļās. Pirmajā nodaļā apskatīšu CL vēsturisko nozīmi t.i. neatļautas darbības nozīmību jau agrākos laikos (romiešu tiesībās), jo mūsdienu Civillikumā ir recipētas romiešu tiesības. Aplūkošu arī patreiz spēkā esošos Latvijas Republikas normatīvos aktus šajā jomā. Pirmās nodaļas pirmajā apakšnodaļā iztirzāšu galveno kritēriju neatļautai darbībai - vainu, tās jēdzienu, vainas veidus, pakāpes. Pirms kādu apsūdzēt par neatļautas darbības izdarīšanu, jānoskaidro, vai vispār šī persona ir vainojama attiecīgajā nodarījumā. Otrajā apakšnodaļā aplūkošu tādu jēdzienu kā zaudējums, kas rodas pēc neatļautas darbības. Arī vairākus visbiežāk izmantojamos zaudējuma veidus un sekas no neatļautas darbības - zaudējuma atlīdzību. Ar kaitējuma un zaudējuma atlīdzību jānovērš tiesiskā aizskāruma sekas cietušajai pusei; jāatjauno tāds stāvoklis kāds bija pirms tiesību aizskāruma. Apskatīšu arī nokavējuma kā prettiesīga novilcinājuma izpausmes. Nokavējums var izpausties divējādi. Pirmkārt, kā saistību izpildīšanas novilcinājums no parādnieka puses, otrkārt, kā saistību izpildījuma pieņemšanas novilcinājums no kreditora puses.
Otrajā nodaļā apskatīšu kaitējuma jēdzienu, apzināšu pret personu vērstus tiesību aizskārumus. Te minami personai no dzimšanas vai ar likumu piešķirtie nemantiskie aizskārumi - dzīvība, veselība, gods, cieņa, personiskās dzīves un ģimenes neaizskaramība, reputācija, intelektuālā īpašuma aizsardzība utt. Manuprāt, mantiskos zaudējumus ir iespējams atlīdzināt, savukārt personisko aizskārumu gadījumā cietušai pusei morālais atlīdzinājums nespēj novērst un atjaunot tādu stāvokli, kāds bijis pirms tam, jo tāda pārestība, nodarījums paliek atmiņā uz visu mūžu.…
