Nodokļi izveidojušies jau cilvēka kopdzīves pirmsākumos. Izveidojās kopējās vajadzības un radās nepieciešamība tās apmierināt. Radās kopēji darbi un ieguldījumi no kopienas biedru puses kāda devuma vai pakalpojumu veidā. Tādi darbi vai pakalpojumi vispirms bija brīvprātīgi, visiem kopēji, tad vairāk un vairāk tie pārņēma tradicionālu pienākumu raksturu, līdz kļuva par obligātiem maksājumiem ar piespiedu raksturu.
Nodokļu prasību skaits un lielums laika gaitā mainījās. To apmērs bija atkarīgs no attiecīgā ienākuma avota. Attīstījās saimnieciskā dzīve, tika atklāti un ieviesti daudz dažādi jauninājumi, dzīve nepārtraukti mainījās un tā mainās arī tagad. Taču nevienā laika posmā nav iztikuši bez nodokļiem, ka arī nav mainījies tas, ka tos nav gribējuši maksāt ne agrāk ne tagad.
Latvijas tautsaimniecībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanos 1990.gada 4.maijā sākās pāreja no plāna saimniecības uz tirgus ekonomikas saimniecību. Šis process izraisīja dažādas izmaiņas ekonomiskajā situācijā. Tai skaitā būtiskas izmaiņas skāra nodokļu sistēmu kā valsts fiskālās sistēmas sastāvdaļu.
1995.gada 2.febuārī tika pieņemts likums „Par nodokļiem un nodevām”, kurš noteica, ka nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetā, kas nav maksājams par noteiktas preces iegādi vai pakalpojumu saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas iznomāšanu. Likumā teikts, ka nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskas un juridiskas personas un uz līguma vai norunu pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības, vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāja loks tiek noteikts katra noteikta nodokļa likumā.
Pašreiz pastāvošā nodokļu sistēma Latvijā ir ieviesta 1991.gada. Šis laiks raksturojams kā ekonomiskās pārkārtošanās laiks. Šī pārkārtošanās ļoti būtiski ietekmējusi tautsaimniecības attīstību Latvijā. Tā sekmīgi izturējusi pirmo posmu. Lai arī turpmāk tautsaimniecības attīstība noritētu sekmīgi, nepieciešams veltīt lielu uzmanību visām tās attīstību vizošām lietām.
Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, Latvijā kā viena no svarīgākajām problēmām izvirzījās zemes kā nacionālās bagātības izmantošana un aizsardzība. 1990.gada 13.jūnijā Latvijas Republikas augstākā padome pieņēma lēmumu „Par agrāro reformu Latvijas Republikā”. Tā paredzēja lauku apvidu zemes piešķiršanu lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām ar tai sekojošu zemes privātīpašumu tiesību atjaunošanu vai nodošanu fizisku personu privātīpašumā.…
